Lēts alkohols labklājību gremdē, nevis paaugstina

Apzinos, ka saņemšu gana daudzu reģionos dzīvojošo pārmetumus, tomēr uzskatu, ka ir vairāk nekā dīvaini, ja cilvēks tērē savu laiku un naudu, lai no pierobežas atbrauktu uz Rīgu un pie Saeimas protestētu pret akcīzes nodokļa paaugstināšanu alkoholam. Turklāt arī izvēlētie epiteti ir vairāk nekā absurdi – pārfrāzējot "trauksmes cēlējus" – pēc alkohola akcīzes celšanas reģionos teju iestāsies ekonomiskais pagrimums, un arī valsts zaudēšot ap pusmiljarda eiro neiekasētu nodokļu veidā.

Situācijas pārspīlētu eskalēšanu alkohola tirdzniecības nozares pārstāvjiem savā ziņā pārmetu jau gada pirmajā pusē, kad ar, manuprāt, peļņas gūšanas nolūkos balstītu vēlmi valdībā un Saeimā straujā tempā tika izlobēti grozījumi likumā par akcīzes nodokli, to samazinot par 15% laika posmā no 1. augusta līdz nākamā gada 1. februārim. Bija patiešām uzjautrinoši vērot, kā šo samazinājuma noteikšanu par visām varītēm aizstāvēja un ar daudzām aprēķinu tabulām argumentēja. Jau tobrīd bija nojaušams, ka šis terminētais samazinājums ir tikai kārtējais īstermiņa risinājums daudz dziļākām sistēmiskas un plānveidīgas domāšanas trūkuma problēmām gan valstī kopumā, gan reģionos un ka ātrāk vai vēlāk atkal aktivizēsies ieinteresēti cilvēki, kuri centīsies sekmēt ja ne vēl tālāku alkohola akcīzes nodokļa likmes mazināšanu, tad vismaz tās noturēšanu esošajā līmenī.

Saprotu, kā aģentūrā LETA rakstīts, "iedzīvotāju un veikalu tīkla Alko 1000 Market pārstāvja Oskara Kotana" uzzīmēto bēdīgo ainu, ka piketa dalībnieku galvenais mērķis ir saglabāt savas darba vietas alkohola tirdzniecības vietās, jo pierobežā cilvēkiem ir ļoti maz darba vietu, viņam arī piebilstot, ka: "Veikalā strādā veselas ģimenes. Iedomājieties, ja darbu zaudēs abi vecāki, ko tas nozīmēs ģimenei. Kā lai bērnus palaiž skolā." Tomēr man kā tieši tādam pašam Latvijas pilsonim ir visas tiesības uzskatīt, ka ideja par protesta akcijas organizēšanu pie Saeimas dzimusi kaut kur citur, nevis iedzīvotāju mājās.

Joprojām uzskatu, ka ir vairāk nekā nekorekti baidīt ar ekonomisko pagrimumu reģionos tikai tāpēc, ka alkohola akcīzes celšanas dēļ tur tagad apsīks alkotūristu plūsma no kaimiņvalstīm un ka turklāt samazināšoties arī kopējais alkohola patēriņš valstī kopumā, kas automātiski nozīmēšot iekasēto nodokļu kritumu budžetā.

Nedomāju, ka tie cilvēki, kuri alkoholu patērē saprātīgā daudzumā, līdz ar nodokļa pieaugumu tagad kardināli mainīs savus paradumus vai iestāsies atturībnieku klubos. Taču jautājums – vai lētā alkohola atbalstītāji ir parēķinājuši, cik lielus zaudējumus tiem pašiem reģioniem un valsts ekonomikai kopumā izmaksā pārmērīgs alkohola patēriņš, tajā skaitā alkoholiķu ārstēšana un viņu izkrišana no darba tirgus?

Nodokļa likmju atšķirību dēļ radusies vieglas peļņas iespēja nav nekāds ilgtermiņa biznesa modelis. To vērts atcerēties gan politiķiem (tajā skaitā novadu vadītājiem), gan uzņēmējiem, gan arī darba ņēmējiem.