Tieši padarīti. Ar primitīvām, bet efektīvām polittehnoloģiskām metodēm. Par to katrs var viegli pārliecināties - piemēru netrūkst, kad attieksmi nosaka nevis rīcības vērtējums, bet gan piederība noteiktai kategorijai.
Spilgts piemērs ir Nacionālā apvienība. Kad nobalso kā Vienotība, viss kārtībā. Kad pretēji tai (un nedod die's, lai tāpat būtu nobalsojusi arī Saskaņa), uzreiz tiek apsaukāta par izdabājošu austrumu kaimiņam. Ej nu pēc tam taisnojies...
Vai vēl viens piemērs - Citadeles valsts daļu pārdošana. Tās komunikācija šobrīd aizgājusi kaut kādā šizofrēnijā - to, ka cena par zemu, valdības pārstāvji cenšas attaisnot ar ko līdzīgu: toties pircēji baigi "krutie", ģeopolitiski pareizie. To, ka viņiem uz paplātes pasniegta ātrās peļņas iespēja - savas lēti iegādātās daļas ar uzcenojumu pārdot jebkam, kaut "nepareizajiem" -, neviens neņem vai apzināti negrib ņemt vērā. Jo svarīga ir šodiena, viss jāpaspēj, kamēr paši pie stūres un publikas attieksme nav mainījusies vēl kādam citam par labu.
Dienā pagājušajā nedēļā bija plaša publikācija par Citadeles pircēja pārstāvja un ļoti ietekmīgu Latvijas valdošo partiju pārstāvju kopīgu atpūtu Gruzijā laikā, kad valdībā tika izlemts par atbalstu tieši šī investora piedāvājumam. Mums tagad stāsta, ka viss esot kārtībā, bijusi tikai atpūta, no politikas «atslēgušies» pilnībā. Ticami? Nē, taču! Jo draugu būšana starp valsts īpašuma pircēju un pārdevēju pārstāvjiem jau sen ir definēta par vienu no lielākajiem korupcijas riskiem. Ja citi to būtu atļāvušies (labi, nemeklēsim tālu, piemēram, jau pieminētā Nacionālā apvienība), bankas pārdošana jau sen būtu apturēta un to vētītu KNAB. Bet ekspremjeram, tagad pretendentam uz eirokomisāra un vēl augstāku amatu Valdim Dombrovskim, kā krievi saka, jūra līdz ceļiem. Kaut pats bija viens no tiem, kas politikā pirms padsmit gadiem ienāca ar skaļajiem korupcijas izskaušanas saukļiem. Pats nu veļas paša izraktā bedrē, tēlojot, ka nekas tāds nenotiek, un grib, lai tam notic arī citi? Ilgās valdīšanas laikā skaidru skatu uz pasauli sākusi piesegt bieza augstprātības par savu visvarenību putekļu kārta? Nu ko - ja tieši tādi tiek Eiropā augstu vērtēti, lai nu tai Eiropai tiek!