Atgādināšu, ka nedēļas sākumā ārlietu ministrs savā Twitter profilā bija ierakstījis sekojošo: “Mani neizbrīna SC & NA kopošanās par tikumību, jo viņu mērķis nav brīva LV, bet totalitāra valsts, kuru pēc tam var nodot Kremlim.” Vispārējs apgalvojums ar atsauci uz atsevišķu, uz visu partiju diez vai vispārināmu piemēru. Taču, ņemot vērā, ka šīs frāzes autors ir nevis kāds garīgi nenobriedis puišelis, bet gan šobrīd ES Padomē prezidējošās valsts ārpolitikas noteicējs, un jau vairāk kā gadu ilgst sen nepieredzēts politiskais un ekonomiskais saspīlējums starp rietumvalstīm un Krieviju, šāds vēstījums starptautiski nevar palikt nepamanīts.
Kā to var uztvert mūsu politiskie sabiedrotie? Ministrs apgalvo, ka viena no valdības koalīcijas partijām strādā Krievijas labā. Ja tā ir un ja tas neatbilst kopējai valdības politikai, šim nepareizajam politiskajam spēkam valdība būtu jāpamet dažu tuvāko stundu laikā. Ja tas nenotiek, atliek vien secināt, ka vai nu ministrs ir prasts melis (tad viņam pašam būtu tūlīt pat jāatkāpjas), vai arī viņa pārstāvētā partija ir Kremļa draugu piesedzēja, tātad ne par gramu labāka par nokritizētajiem (kas arī teorētiski izriet no centieniem pieklusināt radušos skandālu, visus atstājot savās vietās). Bet tad faktiski sanāk, ka ministrs ir atļāvies, pieklājīgi sakot, paspļaudīties pret vēju un tagad visa valdība slapja. Provokators, ne valstsvīrs.
Bet uz šī fona jo košāk manāma arī daudzu citu Vienotības politiķu patiesā daba. Rinkēviča izteikumu atbalstītāju un Nacionālās apvienības pozicionētāju par valsts nodevējiem vidū manāmi ļoti daudzi zināmi uzvārdi. Ko tas rāda? Tikai to, ka lielai daļai no visvaldošākās partijas rūp nevis valsts izaugsme, labklājība, tās veselums gan teritoriālā, gan iedzīvotāju saticības ziņā. Šie politiķi uz tautu raugās kā uz sagrieztu picu. Katra paša sev izvirzīts virsuzdevums ir nosargāt savu kumosu un izraut no mutes otram. Vienotības gadījumā no Saskaņas neko atraut nevar, bet no Nacionālās apvienības var mēģināt. Tad nu cenšas nomelnot tuvāko, to, par ko paši balsojuši, apstiprinot šo valdību, cerībā, ka kāds no tā novērsīsies. Valstiski atbildīgi? Nē! Bet neizskatās arī, ka kādam no Vienotības tas rūp. Veiksmes stāsts apaudzis piepēm, reitingi vairs nav no spožākajiem - jau vairākus mēnešus tā vērtēta zemāk par ZZS, vienbrīd bija paslīdējusi pat zem NA. Tad nu spļaudās izmisumā par zūdošo ietekmi.