"Mēs" un "viņi"

Paklausieties, kāda argumentācija tiek lietota, runājot par skolu, veselības aprūpes un kultūras iestāžu skaita vai sabiedriskā transporta maršrutu samazināšanu, īpaši reģionos – tas ir dārgi, neizdevīgi, tas ir slogs budžetam, neesam tik bagāti, lai ko tādu atļautos utt. Par cilvēkiem, viņu vēlmēm, interesēm, vajadzībām, viņu nākotni kāds runā? Nē! Izņemot reizi pa četriem gadiem – priekšvēlēšanu kampaņu laikā. Vai ar attieksmi: mēs zinām labāk, kā viņiem būs labāk. Citkārt saruna ātri vien novirzās no cilvēka uz naudu.

Budžets – tas ir vārds, kas kļuvis par visa mēru un pamatkritēriju. Mūsu Svētais grāls.

Atceraties, kā krīzes sākumgados "nācijas glābēji" reaģēja uz ziņām par masveida emigrāciju? Tas esot normāls process, cilvēki brīvi savā izvēlē, līdz ar viņu aizbraukšanu samazinās bezdarbs, mazinās sociālās izmaksas, jo galvenais taču esot glābt to "svēto govi" – budžetu. No tā laika šī attieksme arī iesakņojusies.

Pierasts nevis risināt sabiedrībai aktuālas problēmas, bet "apgūt" Eiropas vai pašu budžeta līdzekļus. Pat nebūtiski, vai lietderīgi.

Bērnu namos dzīvojošos dala adoptētājiem kā lietas, kā preces veikalu plauktos. Kādu vēlaties – ar zilām acīm vai brūnām, puisīti vai meitenīti, zīdaini vai pirmsskolas vecumā...? Un kādi argumenti izskan, runājot par bērniem, cilvēkiem ar invaliditāti, pensionāriem, ilgstošiem bezdarbniekiem, tāpat arī vienkārši laukos dzīvojošajiem? Tikai par naudu, ko "tādi" "mums" izmaksā.

Sajūta, ka visus liekos dažs lēmumu pieņēmējs gribētu salikt ragaviņās un aizvest uz mežu.

Sabiedrība šausminās par katru gadījumu, kad vecāki atsakās no bērniem, bet faktiski ik uz soļa sastopamies ar kaut ko līdzīgu valsts attieksmē pret tās iedzīvotājiem.

Protams, valstij jārēķina savi līdzekļi. Saprātīgi izlietot savas finanses mācām arī bērniem. Bet, kad ierēdņu acis aiz ikviena cilvēka un vajadzības saskata vairs tikai ciparus, kļūstam par "mēs" un "viņi". Paradoksāli, ka bieži tajā otrajā pusē ir nevis tie, ko varētu dēvēt par dzīves pabērniem, bet gan uzņēmēji, no kuru nomaksātajiem nodokļiem tie pirmie un valsts kopumā tiek uzturēti.