Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Mūsu dzīve pēc 4. maija

Brīdis, kad tiek svinēti 30 gadi kopš 1990. gada 4. maija – dienas, kad tika pieņemta Deklarācija par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu –, šogad aizrit Covid-19 krīzes laikā. Mūsu valstī valda neziņa par nākotni, kas, protams, apēno svētku noskaņu.

Nenoliedzami 30 gadu laikā ir bijis daudz sasniegumu, un ir vērts lepoties gan ar individuālajiem panākumu stāstiem, gan ar mūsu sabiedrības kopīgajām veiksmēm un uzvarām. Taču nav noliedzams tas, ka pat pirms Covid-19 krīzes būtiska Latvijas problēma bija lielas sabiedrības daļas nabadzība. Arī tie iedzīvotāji, kuri teorētiski veidoja vidusslāni, bija trūcīgāki nekā daudzu citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidusslāņa pārstāvji. ES statistikas biroja Eurostat dati pat ekonomiskās izaugsmes periodā pirms Covid-19 pandēmijas liecināja, ka, vērtējot pēc dažiem iedzīvotāju labklājību raksturojošajiem kritērijiem, Latvija ir viena no nabadzīgākajām ES dalībvalstīm, atpaliekot ne tikai no turīgās Rietumeiropas un bagātajām Ziemeļvalstīm, bet arī no mūsu Baltijas kaimiņzemēm.

Secinājums ir nepārprotams – 30 gadu laikā mūsu sabiedrība ir pratusi gūt panākumus daudzās jomās, izņemot finansiālās labklājības sasniegšanu. 

Covid-19 krīze nabadzības riskus ir jūtami pastiprinājusi, jo Latvijā (tāpat kā citās valstīs) darbu ir zaudējuši, ienākumu kritumu ir izjutuši un savas uzņēmējdarbības apstāšanos ir piedzīvojuši daudzi cilvēki, kuri vēl šā gada pirmajos mēnešos apgalvoja, ka jūtas finansiāli droši. Aktuāls jautājums patlaban ir, kāda būs mūsu valsts pēc šīs krīzes – vai iestigs vēl dziļākā nabadzībā un būs vēl vairāk attālinājusies no turīgākajām ES dalībvalstīm vai arī tieši pretēji – pratīs šo krīzi izmantot kā izdevību, un rezultātā pieaugs gan Latvijas globālā konkurētspēja, gan arī mūsu sabiedrības turības līmenis.

Latvijas XX gadsimta deviņdesmito gadu pieredze liecina, ka mūsu nācijai piemīt spēcīgs talants jaunradē un jaudīga mērķtiecība – tolaik cilvēki bez biznesa iemaņām izveidoja uzņēmumus, bez zināšanām demokrātiskajā politikā formēja valsts pārvaldi un rakstīja likumus, turklāt daudz jaunrades bija gandrīz visās jomās. Arī patlaban Covid-19 krīzes pārvarēšanā ir vajadzīga jaunrade un mērķtiecība – lai saskatītu iespējas inovatīviem uzņēmējdarbības virzieniem un pārskatītu normatīvo regulējumu, pielāgojot to reālajai situācijai. Un, protams, valstiskā mērogā ļoti svarīgas ir arī inovācijas izglītībā, jo šī krīze parāda, ka prasme radoši domāt un ieraudzīt iespējas negaidītās situācijās nav mazāk svarīga par detalizētu izglītošanās, karjeras vai biznesa plānu. 

Top komentāri

Irlielāmērāticams
I
ka vadoņi ir dzirdējuši kaut ko par nabadzību... bet, neko daudz nespējot tai līdzēt, viņi pirmie Eiropā ieviesīs pāris dučus jaunu "regulējumu" lai, no Briseles raugoties, izskatītos labi. Nabadzība? Gan jau...!
Sociaļnijs
S
Valsts toreiz (pirms 30 gadiem) - salīdzinoši turīga, nedaudz atpalikusi. Cilvēki - nabagi 1990.gadā, nabagi tagad.
Signis Reinholds
S
Nozaru sanaidošana ir kārums vīrusam un krīzei.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Ilgstošas sāpes var izrādīties vēzis(1)

Ne visi mediķi ir tik zinoši, lai uzreiz pamanītu ļaundabīgas kaulu slimības, intervijā Baibai Krastiņai atzīst Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas ārsts Lauris Repša.

Muti ciet!(8)

Smīdina un vienlaikus arī skumdina ziņa, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās, kas paredzētas 29. augustā, vēlēšanu iecirkņos obligāti būšot jālieto mutes un deguna aizsegs. Tā to iecerējusi Centrālā v...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē