Pirmkārt, kā norāda ekonomikas eksperti, pieaugs algas. Tas tiek vērtēts neviennozīmīgi – no vienas puses, darba samaksas kāpums ir valsts turības apliecinājums, un tas, ka apritē parādās vairāk naudas, nāk par labu virknei nozaru – mazumtirdzniecībai, tūrismam un vēl daudzām citām. No otras puses, algu kāpums, nepieaugot produktivitātei, rada riskus konkurētspējai. Taču ekonomikas eksperti arī norāda, ka algu kāpums tieši šobrīd ir vajadzīgs, jo pretējā gadījumā nevar cerēt uz ārvalstīs dzīvojošo, no Latvijas aizbraukušo cilvēku atgriešanos mūsu valstī, turklāt, ja labklājība nepieaugs, iedzīvotāju aizbraukšana uz valstīm, kurās ir augstāks darba samaksas līmenis, turpināsies.
Otrkārt, retāk lielajās pilsētās, biežāk laukos, kur cits citu labi pazīst, tiek stāstīts, ka tādos uzņēmumos, kuros ir korekta attieksme pret darbiniekiem, valsti un sadarbības partneriem, strādājošo pietiek. Savukārt tādus uzņēmumus, kuros, iespējams, shēmo ar algām un nodokļiem, nav normālu darba apstākļu un kuriem ir slikta reputācija visos aspektos, strādājošie ātri vien atstāj un darba meklētāji ignorē.
Protams, šādu redzējumu nevar absolutizēt, jo ir arī cienījami uzņēmumi, kuri strādā korekti un maksā lielas algas, bet kuriem tik un tā trūkst strādājošo. Taču uzskats – darbinieku trūkums uzņēmumus no aplokšņu algu maksāšanas var atradināt ātrāk nekā Valsts ieņēmumu dienesta kampaņas, jo patlaban darba devēji konkurē par darbiniekiem, – ir vērā ņemams. Un tiešām var izrādīties – konkurence par darbiniekiem nospēlē pozitīvu lomu uzņēmējdarbības vides sakārtošanā un visnegodīgāko biznesmeņu atsijāšanā.
Treškārt, pats neapstrīdamākais faktors, ko jau nesusi situācija «nav cilvēku, kas strādā», ir tas, ka plaši ienāk modernās tehnoloģijas. Cilvēku darba aizstāšana ar tehnoloģijām patlaban vērojama daudzās valstīs, turklāt ne tikai Eiropā, bet arī citur pasaulē. Tas, ka notiek moderno tehnoloģiju uzvaras gājiens, vienkārši ir jāpieņem, un brīdī, kad kāds uzņēmējs publiski sūdzas, ka trūkst darbinieku, viņa konkurents varbūt jau ir ieviesis inovatīvus tehnoloģiskos risinājumus.
Līdzīgi gan ir arī ar valstu savstarpējo konkurenci. Nereti tiek uzsvērts, ka Igaunija apsteigusi Latviju inovāciju jomā. Patlaban moderno tehnoloģiju ieviešana kļuvusi aktuāla ne tikai uzņēmumiem, bet arī valsts sektoram un pašvaldībām.
reptilis
Ubalts
mantra ''produktivitāte''