(Ne-)izpratne par labklājību

"Esmu par to, ka jāatver darba tirgus trešo valstu pilsoņiem," ministri citē LETA, vēstot arī, ka Petraviča uzskata: "Vakancei jābūt reģistrētai tikai desmit dienu, nevis mēnesi, un, ja šajā laikā konkrētajam darbam nepiesakās vietējie iedzīvotāji, jābūt iespējai ņemt darbā trešo valstu pilsoņus." Ja to sacītu ekonomikas ministrs vai zemkopības ministrs, varētu saprast, taču ir visai savdabīgi, ka šādu viedokli pauž labklājības ministre. Labklājības ministrijas (LM) prioritātēm vajadzētu būt bezdarbnieku pārkvalifikācijai un mobilitātes pabalstu sistēmas izveidošanai, lai cilvēki, piemēram, no Ciblas novada, kur Nodarbinātības valsts aģentūras fiksētais bezdarba līmenis pārsniedz 22%, pārceltos uz Valmieru, kur bezdarba līmenis ir vien 3,1%. Tieši LM būtu jāiestājas par algu kāpumu, lai algas nebūtu tik niecīgas, ka no tām nav iespējams izdzīvot, un būtu jārunā vienā balsī ar Tiesībsargu Juri Jansonu, kurš zemo algu problēmu ir aktualizējis.

Taču nodrošināt bezdarbnieku pārkvalifikāciju, mazināt nodarbinātības reģionālās atšķirības, veicināt algu kāpumu – tas taču ir tik sarežģīti! Vienkāršāk ir nogludināt ceļu viesstrādniekiem no tām valstīm, kurās labklājība ir vēl trauslāka nekā Latvijā, un pat ne no ES dalībvalstīm Rumānijas un Bulgārijas, bet gan no Baltkrievijas un citām ārpus ES esošām valstīm.

Nav jau runas par to, ka Latvijas tautsaimniecībai nevajadzētu ārvalstu speciālistus, bet gan par to, ka tieši LM uzdevums ir rūpēties, lai no nabadzības izkļūtu mūsu pašu valsts iemītnieki. Ja Latvijā bezdarba līmenis būtu nevis 5–6%, bet 1–2%, ja reģistrēto bezdarbnieku skaits nepārsniegtu 50 tūkstošus, bet būtu tikai pieci tūkstoši un ja minimālā alga nebūtu vien 430 eiro, kas ir viena no zemākajām ES, bet tuvotos Luksemburgas minimālās algas lielumam un būtu 2030 eiro, ja liels skaits latviešu nebūtu aizbraukuši uz ārzemēm tieši finansiālu problēmu dēļ, tad darba tirgus plašāka atvēršana viesstrādniekiem būtu vērtējama citādi, bet patlaban tā neizskatās pēc mūsu sabiedrības labklājību veicinoša risinājuma. 

Turklāt citviet ES ir izvēlēta atšķirīga pieeja, piemēram, Portugāle ir prezentējusi programmu Atgriešanās (Regressar), kuras ietvaros paredzēts finansiāls atbalsts un nodokļu maksājumu atlaides tiem portugāļiem, kuri no ārvalstīm ir atgriezušies dzimtenē ne tikai dzīvot, bet arī strādāt.