Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Ne jau "algu saraksti" izskaudīs korupciju

Pārspīlētajās reakcijās uz Satversmes tiesas (ST) spriedumu, kas paziņoja, ka norma par konkrētu valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku saņemto atalgojumu nav publiskojama, jo tās pieņemšanas process bija Saeimas brāķis, pazuda izpratne, kāda bija šādas atklātības praktiskā sabiedriskā lietderība. To apzinot, var viegli secināt, ka mati, iespējams, būtu plēšami par trūkumiem citos, daudz būtiskākos regulējumos un to piemērošanā, nevis tērējams laiks bezjēdzīgām un absurdām debatēm, vai Saeimai būtu piedodami brāķi, ja tie kādam šķiet sabiedrisku labumu nesoši.

Šādi jautājumi, ST sprieduma masīvā kritika un mediju dažreiz it kā pārspīlētā misijas apziņa nerastos, ja būtu redzams, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), tiesībsargājošās iestādes, kas nodarbojas ar ekonomisko un finanšu noziegumu atklāšanu, efektīvi izmantotu amatpersonu deklarācijas kā instrumentu savtīgu lēmumu atmaskošanai.

Tā vietā, lai līdz afektam kliegtu, ka ST, "skaldot matus", ir kaitējusi atklātības principam un sabiedrības interesēm, kāpēc gan nesašust un nepieprasīt interešu konflikta likuma un amatpersonu deklarācijās ietveramās informācijas sinhronizēšanu ar tik slavētajiem OECD principiem?

Ja OECD izpratne par to, kas ir "politiski nozīmīga persona" vai "ar politiski nozīmīgu personu cieši saistīta", tik zibenīgi tika iedzīvināta attiecībā uz bankām sniedzamo informāciju, kā līdzās šiem grozījumiem Kredītiestāžu likumā var pastāvēt, atvainojiet, impotentais likums par interešu konflikta novēršanu? Likums, kurš ne tikai nespēj ko novērst, likums, kurš kalpo kliedzošu, pēc korupcijas smirdošu interešu konfliktu leģitimēšanai, ja mēs paraugāmies uz KNAB praksi tā piemērošanā. 

Daži vārdi kritiķu aizstāvībai. Mediju kopumā vairāk kritiskā, nevis atbalstošā attieksme par ST spriedumu ir labi izprotama. Daudzi žurnālisti ne gluži bez pamata uzskata, ka, gadiem ilgi pētot amatpersonu deklarācijas un pēdējos gados arī darbinieku atalgojuma sarakstus, ir lāpījuši tiesībsargājošo iestāžu nespēju (vai kapacitātes trūkumu) pēc sakarībām šajos datos izķert korupcijas un interešu konfliktu gadījumus. Vai vienkārši gadījumus, kad darbā tika iekārtoti politiķiem un partijām noderīgi cilvēki, kuri nereti daļu algas atmaksāja partiju kasēs ziedojumu vai biedra naudu izskatā.

"Sliktie žurnālisti" ļoti negatīvi uztvēra pirms dažiem gadiem ieviesto praksi amatpersonu deklarāciju publiskajās daļās neminēt informāciju par nepilngadīgajiem bērniem. Kāpēc? Jo nereti civillaulībā dzimuša bērna uzvārds atklāj, piemēram, amatpersonas saikni ar kādu uzņēmēju, kurš ieinteresēts konkrētu saimniecisku lēmumu pieņemšanā.

Ja KNAB un citi ar ekonomisko un finanšu noziegumu izmeklēšanu vai amatpersonu darbības izvērtēšanu saistīti dienesti operētu ar adekvātu, tik pieprasītajam atklātības principam atbilstošu informāciju un tiem vēl arī būtu kapacitāte šo informāciju analizēt un kontrolēt, kliegšana par to, vai Saeimai piedodams brāķis, ja tas vairo kaut mazefektīvu, tomēr atklātību, nebūtu darba kārtībā. Tad kāpēc nenodarboties ar būtisko?

Top komentāri

Itamars Toledano
Agneška būs iespiedusi galvu durvīs. Ne jau ALGU SARAKSTI korupciju izskaudīs. Drīzāk gan STIPENDIJU SARAKSTI (ar Agneškas stipendiju arī), ja tie nonāks KNABĀ pareizās rokās.
ha ha
h
Nevis tiesībsargājošo iestāžu nespēju, bet noziedzīgu NEVĒLĒŠANOS apkarot !!! ......... Lobiji(un Saeima) atrod visneiedomājamākos caurumus caurajos kā siets likumos ! ........ Pareizi raksta, ka slēpj radu būšanas.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Diena jautā

Burova kļūšanu par Rīgas mēru vērtēju

Kopā nobalsojuši: 1499

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Kur skolēni, tur skolotāji?(6)

Runājot par lielākajām problēmām izglītības jomā, kā pirmā nāk prātā politiķu visbiežāk pieminētā – mazās skolas lauku reģionos, kuras neesot racionāli uzturēt, jo skolēnu maz, attiecīgi arī nepiet...

Krievijas aicināšana atpakaļ(12)

Pēc Francijas prezidenta Emanuela Makrona un Krievijas līdera Vladimira Putina tikšanās Makrons paziņoja, ka Maskava varētu tikt aicināta atkal pievienoties vadošo rietumvalstu klubam G7. Atbalstu...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē