Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +2 °C
Viegls lietus
Otrdiena, 23. aprīlis
Jurģis, Juris, Georgs

Ne skolas jāslēdz, bet modernāk jāpasniedz

Pagājušajā nedēļā man bija iespēja piedalīties Rigatv24 rīkotā diskusijā kopā ar diviem izbijušiem ministriem – Kārli Šadurski un Raimondu Bergmani. Runājām par dažādām tēmām, taču viena šķiet īpaši aktuāla, vairāk iztirzājama – izglītības jomā īstenotās reformas

Tas, ko raidījumā teicu arī izglītības un zinātnes eksministram Šadurskim, – jau sazin kuro gadu šajā jomā kaut kas tiek radikāli mainīts, taču problēmas pat iet vairumā, nevis mazumā, jo nevienam ārpus ministru biroja un tam pietuvināto loka nav skaidrības, kas īsti domāts ar reformu, kāda ir vīzija par sasniedzamo rezultātu un kādu cenu par to maksāsim. Jā, var piekrist Šadurska paustajam, ka reforma tiktu ātri vien torpedēta, ja katrs nākamais solis tās īstenošanā būtu atklāti izziņots, taču arī tas nav pretrunā ar teikto – ja būtu vismaz skaidrība par galarezultātu, tā sasniegšanas lielajiem nosacījumiem, sāpīgās lietas vieglāk pārciestu, kas skaidra mērķa sasniegšanai noteikti nāktu tikai par labu.

Ko mēs redzam tagad? Fragmentārismu un nemitīgu kaut kādu detaļu pretnostatījumu. Piemēram, tiek teikts, ka skolotāju algu pielikums atkarīgs no tā, cik raiti tiks likvidētas mazās skolas. Vienlaikus tiek runāts, ka mums par daudz skolotāju attiecībā uz skolēnu skaitu un ka tajā pašā laikā trūkst skolotāju. Mainās mācību saturs, bet vai mainās arī tā pasniegšanas metodes tā, lai skolēniem būtu interesanti izzināt to, ko viņiem kāds ieplānojis "sabāzt galvā"?

Šajā kontekstā konkrēts piemērs, ko izrunājām raidījuma laikā un par ko, kā vismaz man izskatījās, «lielie reformatori» nav aizdomājušies. Proti, ja saka, ka mazajās skolās trūkst, piemēram, fizikas vai citu priekšmetu skolotāju, kāpēc šī priekšmeta pasniegšanu nevar organizēt attālināti interneta tiešraidē vienlaikus vairākām skolām? Nav taču mūsdienās skolotājam noteikti jāstāv ar krītu pie tāfeles, tā teikt, fiziskā veidā – tikpat labi viņš var būt vērojams viedtālruņa, planšetdatora vai liela televizora ekrānā. Pat bez maksas pieejamās mūsdienu tehnoloģijas pieļauj pat apgūtās vielas atprasīšanu, kur nu vēl visādu eksperimentu video demonstrēšanu. Ja mācību vielas pasniegšana būs interesanta, visi klausīsies, bet, ja skolotājs nespēs piesaistīt tieši sev uzmanību, tad tādu ignorēs neatkarīgi no tā, vai viņš ir klāt klasē vai redzams ekrānā. Turklāt paaudze, kas, kā saka, no rīta mostas un vakarā iet gulēt ar viedtālruni rokās, daudz vieglāk uztvers eksperimentu demonstrējumu video formātā, nevis klātienē, kur kaut vai tas pats telefons var novērst viņu uzmanību. Vienīgais, kas tādā gadījumā nepieciešams, ir pilnīgi cits pasniegšanas veids, bet to, vismaz pilotprojektā, var mēģināt rast ar Iespējamās misijas palīdzību.

Ko saka ministrs par to? Neslēpj skepsi pret tālmācību, atsaucoties uz līdzšinējo praksi šajā jomā, kur daudzos gadījumos izglītošanas vietā vairāk esot vērojama diplomu tirgošana. Bet, piedodiet, nevajag jaukt divas pilnīgi atšķirīgas lietas! Ieklausieties! Es runāju par atsevišķu (!) priekšmetu pasniegšanu parastajās (!) skolās, kur izglītojamo ir tik maz, ka specifisku mācību priekšmetu pasniedzējiem nevar nokomplektēt pilnu slodzi. Es runāju par to, ka ir iespējami moderni risinājumi tam, lai visas mazās skolas nebūtu jāslēdz. "Konsolidētāju" domāšanai tas par sarežģītu? Labi, drīzumā to jautāšu pašreizējai ministrei.

Top komentāri

Mjā ...
M
It kā loģiski, bet ... Pagājušonedēļ Latvijas radio runāja Šķeltovas pamatskolas direktore. Viņas sacītais: - 18 skolēni, skola atrodas divās (!) ēkās. Izmaksas - 431 euro mēnesī par vienu skolēnu (!!!). Mēnesī, pat ne gadā! Ēkas jākurina, jāapsargā, ūdensvads un kanalizācija jātur kārtībā, celiņi ziemā jātīra, telpas jāremontē utt. Attālinātā pasniegšana dažiem priekšmetiem te pat visai minimālu ekonomiju dos. Ko darīt šādā situācijā, ja visa nauda, kas pagastam ir, tiek iztērēta 18 skolēnu skolai ...
insekc
i
Izglītības reforma (sistēmas sakārtošana) jāskata kopā ar reģionālo reformu. Patlaban to deķīti katrs pagastiņš velk uz savu pusi. Ja būs lielāki novadi, būs vieglāk vienoties, kurā pagastā atstāt skolu, kurā bērnudārzu. Mazajās skoliņās ir tik lieli uzturēšanas izdevumi uz vienu skolnieku, ko pagasts nevar pavilkt. Tieši lauksaimniecībā ir un būs nodarbināts mazāk cilvēku nekā "Ulmaņa" un arī LPSR laikos. Tā vienkārši ir. Laukos dzīvo/ dzīvos arī "pilsētnieki" - brīvdienu mājas, attālināti IT jomā strādājošie, mākslinieki u.t.t. BET tie jau ir pietiekoši nodrošināti un pagastam skolu neprasīs. Nav jau tikai Latvijas izmiršana, ir urbanizācija, migrācija uz centru (un arī uz citām zemēm). Neuzcelsim taču žogu ap laukiem, lai netiek ārā. Ar šo realitāti jārēķinās gan ministriem, gan pagastu darboņiem un arī vienkāršiem lauciniekiem. Vinnēs tie, kuri to laicīgi sapratīs un spēs/gribēs piemēroties.
Fra
F
Nav Romānam Meļņikam pilnas izpratnes par šo jautājumu. Diskutēt nemāk, jo citu teikto nedzird. Stūrgalvīgi ieņēmis vienu galvā un visu laiku kā papugailis to atkārto.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vairāk raugās uz Rietumiem

Latvijā aizvien populārāks kļūst viedoklis, ka nepieciešama dziļāka integrācija Eiropas Savienībā (ES), pat ja tā nes līdzi politiskās un ekonomiskās suverenitātes mazināšanos. 2019. gada pavasar...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē