Noturēt iepriekš sasniegto

Raugoties no šāda viedokļa, diezin vai ir pamats cerēt uz augstu sabiedrības vērtējumu. Sevišķi, ja ņemam vērā ienākumu un iespēju nevienlīdzību reģionālā līmenī.

Taču, pirms sākt kārtējo reizi lamāt valdību, ir vērts palūkoties arī uz medaļas gaišo pusi.

Šoreiz tas nebūtu stāsts par kādiem atsevišķu cilvēku vai uzņēmumu panākumiem starptautiskā arēnā, lai gan tieši viņi ir tie, kas lielā mērā kaldina mūsu valsts progresu. Līdzās konkrētu cilvēku vai uzņēmumu panākumiem būtu vērts palūkoties arī uz to, no kādas "bedres" ir sākusies mūsu valsts attīstība, un mēģināt atšķetināt to, kādi būtu potenciālie scenāriji, ja valsts politekonomiskais kurss būtu savādāks.

Runājot par sākotnējo bāzi, pēc Pasaules Bankas datiem, 1990. gadā mūsu valsts iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju naudas izteiksmē sasniedza 2312,6 ASV dolārus. Tas ir samērā tuvs rādītājs tam, kādu pagājušajā gadā demonstrēja tādas valstis kā Hondurasa, Sudāna un Uzbekistāna. Ģeogrāfiskajā ziņā tā pati Uzbekistāna, ar kuru vēl pirms 27 gadiem de facto bijām vienas valsts un vienas ekonomiskās sistēmas divas sastāvdaļas. Pērn ekonomikas apjoms uz vienu Latvijas valsts iedzīvotāju bija aptuveni sešas reizes lielāks nekā minētajā 1990. gadā, un straujais vairāk nekā 4% vērtais tautsaimniecības pieaugums, ko potenciāli varam sagaidīt šogad, norāda uz to, ka attīstības iespējas nav izsmeltas.

Tiesa gan, lai varam turpināt izaugsmi, valstiskā līmenī jātiek skaidrībā, kā panākt reģionālās nevienlīdzības mazināšanos.

Pēdējā laikā nemitīgi tiek skandēts par izglītības kvalitāti, taču, turpinot  tādā garā kā līdz šim, tikpat drīz kļūs aktuāls jautājums par izglītības pieejamību. Tie uzņēmēji vai  viņu organizācijas, kas rosina mazo skolu slēgšanu laukos, šķiet, neapjauš, ka pēc kādiem 15 gadiem pašreizējai visai sliktajai demogrāfijai var pievienoties tāda pati bedre izglītībā. Tāpēc nepārdomāti lēmumi, kas rada potenciāli lielāku reģionālo un izglītības nevienlīdzību nākotnē, visai drīz var likt domāt nevis par progresu, bet gan par to, kā noturēt iepriekš sasniegto.