Pagaidām Saskaņas plāns ir Urbanovičs

Saskaņas kongress sestdien parādīja, ka Urbanovičam ir plāns. Un plāns ir – ne vairāk, ne mazāk – kā neizlaist no savām rokām varu. Vai plāns ietver arī kādu risinājumu apstākļiem, kad sašķobījušies reitingi, zaudēts Rīgas mēra amats un partijā vērojamas šķelšanās ilgu pazīmes, to parādīs divi nākamie gadi. Tieši uz tik ilgu laiku Urbanovičs teicās uzņemamies varu. Divi gadi arī partiju šķir no pašvaldību vēlēšanām, uz kurām gatavoties acīmredzami Saskaņa sāka jau sestdien, partijas valdē iekļaujot savas reģionālās cerības – Daugavpils un Rēzeknes mērus Andreju Elksniņu un Aleksandru Bartaševiču.

Skaidrs, ka varas maiņa tik centralizētā partijā kā Saskaņa varēja notikt tikai ar Urbanoviča piekrišanu. Ja kongress tik viennozīmīgi noraidīja Dombrovska un Morozova kandidatūru (par viņiem nobalsoja attiecīgi 49 un 18 delegāti iepretim Urbanoviču atbalstījušajiem 218 delegātiem), tātad Urbanovičam ar ideju par Saskaņas nodošanu Nila Ušakova pretmeta – lojālā un apdomīgā Dombrovska – rokās ir bijusi ne vairāk kā koķetērija. Vismaz pagaidām. Vienlaikus Urbanovičs, pieaicinot jaunajā partijas valdē, kurā neatradās vieta ne Ušakovam, ne viņam tuviem cilvēkiem, abus pretendentus uz varu un reģionu līderus, acīmredzami tiecas parādīt, ka šķelšanās nav scenārijs, novērtēti un vajadzīgi ir visi. Visticamāk, pirmais lielais pārbaudījums šim kosmētiskajam remontam būs izšķiršanās par Ušakova mantinieku Rīgā.

Skaidrs, ka pēc Rīgas mēra amata zaudēšanas Saskaņas ietekme ir sakoncentrēta tās Saeimas frakcijā un reģionos, to arī ataino jaunais valdes sastāvs. Tomēr, kaut arī idejai, ka bez Urbanoviča Saskaņa šobrīd nav "savācama", vēl citādi domājošie un ambiciozie piekrīt, viņu ambīciju nākamais izaicinājums varētu izrādīties klupšanas akmens vecajam politisko kuluāru lauvam.

Lai gan valdē iekļauta arī Rīgas domes Saskaņas frakcijas vadītāja Anna Vladova, valdes sastāvs tomēr vairāk atgādināja par neveiksmi Rīgā, nevis demonstrēja Rīgas vietu partijas plānā par atdzimšanu caur reģioniem. Uz Latgales lielo pilsētu mēru fona neveiksme Rīgas domē ir jo uzkrītošāka. Lai gan kopumā skaidrs, ka Saskaņas plāns veidot reģionālas partijas startam 2021. gada pašvaldību vēlēšanās, lai gadu vēlāk uz to bāzes jau kā partiju apvienība ar jaunu spēku pretendētu uz vietām Saeimā, liecina, ka šajā partijā neviens negrasās tērēt enerģiju zaudētās Rīgas varas vai saļodzījušos reitingu apraudāšanai. Tiesa, lai plāns izdotos, partijai vajadzīgs Rīgas mēra amata kandidāts un laika tā sagatavošanai nav nemaz tik daudz. Ar Elksniņu un Bartaševiču bez ticamas Ušakova nomaiņas Rīgā plāns par atgriešanos caur lielajām pilsētām ir nepilnīgs. Klīstošās runas, ka šim amatam tiks gatavots uz partijas vadību pretendējušais Morozovs, pagaidām esot pāragras.