Pagrieziens uz valsts un biznesa saprašanos?

Valsts prezidents licis saprast – tā vis nebūs, ka Saeima nodokļu maksātājiem var likt samierināties ar jebko. Deputātiem likts skaidri saprast – nedrīkst noteikt MU laikmeta beigu termiņu, pirms vēl ir gatavs alternatīvs mazā biznesa regulējums. 

Atzīstot, ka tiešām tā nebūtu labi, 2. decembrī Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (Vienotība) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) panāca vienošanos – grozījumi MUN likumā, kas paredz MU beigu termiņu, stāsies spēkā tikai tad, kad būs gatavs jaunais regulējums. Tā izstrādei Ekonomikas ministrijai un Finanšu ministrijai dots laiks līdz aprīlim, un varbūt šoreiz veiksies labāk, nekā veicies šogad. MU modelis, ko iepriekš neatlaidīgi intervijās Dienai un citiem medijiem aizstāvējis LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, protams, nav Latvijas tautsaimniecības pats svarīgākais balsts, tomēr 2. decembra paziņojumi pierāda – valsts augstākās amatpersonas beidzot atzinušas, ka arī mazais bizness Latvijai ir vajadzīgs. 

Jācer, ka atbildīgās ministrijas aprīlī prezentēs jaunu modeli, kurā būs novērstas divas ar MU saistītas problēmas – pirmkārt, MU strādājošo vājā sociālā aizsardzība, otrkārt, MUN režīma izmantošana nodokļu shēmošanai. Galu galā negribētos būt sliktās domās par ministriju speciālistiem un šaubīties par viņu intelektuālo prasmi pastāvošajā MU regulējumā konstatētās nepilnības labot un jaunajā regulējumā problēmas novērst. Turklāt Ministru prezidents, kā vēsta LETA, definējis darba uzdevumu: "Optimizācija jāizbeidz, lai cilvēki, kuri šobrīd, reģistrējoties kā mikrouzņēmēji, bet faktiski strādājot dažādu darboņu labā, nākotnē nepaliktu bez pensijām un slimību pabalstiem."

Savukārt šolaiku sabiedrības spogulī – sociālajos tīklos – vērojamā mazā biznesa kritika atklāj, ka kritiķiem ne vienmēr rūp līdzcilvēku sociālās garantijas vai vienlīdzīgas nodokļu likmes. Manāma arī no XX gadsimta mantotā pārliecība, ka cienījams uzņēmums ir tikai tāds, kurā darbinieku skaits mērāms simtos un ražotne aizņem lielas platības. Protams, šādi uzņēmumi, ja vien strādā veiksmīgi, laikā maksā darbiniekiem algas un valstij nodokļus, ir svarīgi ekonomikas balsti. Taču, ja šādam gigantam gadās uzskriet uz sēkļa, tad tā ir traģēdija gan strādājošajiem, kuri raduši būt vien darba ņēmēji, gan arī pašvaldībai, kuras teritorijā uzņēmums atrodas. Nesenā vēsture rāda – indivīda uzdrīkstēšanās veidot savu biznesu, nopelnīt iztiku sev un kaut nelielas summas valstij maksāt nodokļos var izrādīties ekonomiskas stabilitātes stiprinātāja. Turklāt starptautiskā mērogā par šolaiku ekonomikas dominējošo iezīmi pasludināta mobilitāte, un tieši mazais bizness ar mobilitāti labi sader kopā.