Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +1 °C
Viegls lietus
Pirmdiena, 25. novembris
Kadrija, Kate, Katrīna, Trīne, Katrīne

Par cēloņsakarībām

Nedienas, maigi izsakoties, ar jaunajiem elektrovilcieniem turpinās, un neizskatās, ka šai valsts mēroga dižķibelei ir sagaidāms ātrs un sabiedrības interesēm atbilstošs risinājums. Pat par spīti daudzkārtējiem atbildīgo amatpersonu solījumiem, skaļiem (un populistiskiem) paziņojumiem, ka situācija ir jāatrisina maksimāli ātri un kvalitatīvi.

Protams, savā ziņā vērtīgi un patīkami, ka savu kaut kādā mērā stingro vārdu par nu jau palamas un izsmiekla formā izrunātā burtu salikuma ViVi jeb AS Pasažieru vilciens nespēju vairāku mēnešu garumā nodrošināt kvalitatīvu, uzticamu un drošu elektrovilcienu satiksmi paudis Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš sociālajā tīklā X ierakstījis tiešu un nepārprotamu vēstījumu (vismaz es tā to uztvēru) satiksmes ministram Kasparam Briškenam, bet iespējams – pat premjerei Evikai Siliņai: "Šis nu ir tas brīdis, kad jāsaka: ja neripo vilcieni, tad jāripo galvām."

Protams, prezidenta repliku varam uztvert kā simbolisku, sabiedrības acīm un ausīm domātu tīkamu valsts augstākās amatpersonas rājienu atbildīgajiem, kam tikpat labi var arī nesekot nekāda reakcija ne no premjeres, ne arī satiksmes ministra puses.

Patiesībā runa ir nevis par simboliskām "karātavām vai giljotīnu" un tiem, kurus uz turieni vajadzētu vest, bet gan par problēmas būtību – vilcieni turpina nebraukt, turpina būt ar defektiem un turpina radīt nopietnas veselības problēmas "sabiedriskā transporta mugurkaulam", par kura būtisko lomu aizgūtnēm skandinājuši gan pašreizējais, gan virkne iepriekšējo satiksmes ministru vietā un nevietā.

Ir pilnīgi skaidrs, ka ne transporta mugurkauls, ne citi publiskās pārvaldes servisi nebūs kvalitatīvi tik ilgi, kamēr valsts pārvaldē jeb, kā jau iepriekšējā komentārā rakstīju, publiskajā servisā netiks ieviests cēloņsakarību princips. Patlaban publiskajā sektorā pārsvarā ir ierasts, ka ir cēloņi un sekas, bet reti kad tiek pieredzēta cēloņsakarību principa pielietošana. Kā redzam daudzos īpaši dažos pēdējos gados piedzīvotajos skaļajos skandālos par dažādu reformu veikšanu vai projektu īstenošanu – brīdī, kad tiek konstatētas katastrofālas sekas, labākajā gadījumā tiek atrasti problēmu cēloņi. Taču teju ne reizi nav pieredzēts cēloņsakarību efekts – kad atbildīgie par projekta izgāšanu un zaudējumu radīšanu vai nu dara visu, lai skādi mazinātu, vai atbild diezgan pamatīgi, gana sāpīgi un uz ilgu laiku.

Jācer, ka prezidenta replika nepaliks cēloņu un seku sektorā, bet radīs cēloņsakarību principu valsts pārvaldē, sekmējot atbildīgumu un mazinot populismu un demagoģiju.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai Latvijai nepieciešami ārzemju studenti?

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārva...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē