Par valodām bez politikas

Pēdējā laikā vairāki uzņēmēji uzsvēruši, ka skolēnus jāmotivē mācīties matemātiku un fiziku, jo gan patlaban, gan nākotnē tieši eksakto zinātņu speciālisti būs ļoti vajadzīgi Latvijas tautsaimniecībai. Taču būtu noderīgi popularizēt arī dažādu valodu apguvi, lai ikviens skolu beidzis jaunietis, neatkarīgi no tā, kāda ir viņa dzimtā valoda, pārvaldītu valsts valodu – tātad latviešu valodu – un vēl vairākas citas valodas. Apstākļi ir izveidojušies tā, ka patlaban Latvijā līdz ar valsts valodu, t. i. latviešu valodu, plaši tiek lietota gan angļu, gan krievu valoda, bet, protams, jāapzinās, ka Apvienotās Karalistes Brexit ietekmē pēc gadiem 20–30 varētu mazināties angļu valodas starptautiskā popularitāte par labu kādas citas Eiropas Savienības dalībvalsts valodai, un jāpieļauj arī, ka, notiekot likumsakarīgajai paaudžu maiņai, vājināsies krievu valodas loma ikdienas saziņā. 

Taču mūsu valsts ģeogrāfiskā atrašanās vieta, politiskā sadarbība ar dažādiem pasaules reģioniem, orientēšanās uz eksporta tirgiem, kā arī centieni attīstīt transportu, tranzītu un tūrismu, nosaka to, ka vairāku valodu zināšanas ir un būs vērtīgs kapitāls jebkurā gadījumā. Lai arī ironizēšana par mūsu politiķiem, kas ārvalstīs nodemonstrējuši pieticīgas angļu valodas zināšanas, nereti robežojas ar ņirgāšanos, kas pārkāpj cilvēcības robežas, tomēr, protams, savdabīgi jau ir, ka persona, kas vada ministriju, nespēj objektīvi novērtēt savu angļu valodas zināšanu kvalitāti. Kā mēdz teikt, ikvienam var gadīties ne tikai iesaistīties politikā, bet pat nonākt valdībā, tomēr mūsdienu Eiropā ir visai sarežģīti strādāt ministra amatā, ja ar angļu valodu tā ir, kā ir.

Un, protams, vēl jo dīvaināka ir cilvēku izvairīšanās apgūt valsts valodu tajā valstī, kurā viņi dzīvo. Nesen intervijā medijam Neatkarīgā, skaidrojot pāreju uz izglītību latviešu valodā mazākumtautību skolās, bijušais izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (JV) sacīja: "Paies pieci vai desmit gadi un šī reforma tiks akceptēta. Krievu bērnu vecāki kā visi normāli cilvēki taču grib saviem bērniem labāko. Un bērni nav jāiesaista politiskajās cīņās." Valodu tematu tiešām laiks beigt politizēt!