Pasaulē pesimistiski. Pie mums varbūt ne tik

Atšķirībā no pašreizējās krīzes iepriekšējā neskāra tik plašu valstu loku, un, kamēr Rietumu ekonomikas sirga ar finanšu kraha izraisīto patērētāju aktivitātes samazināšanos, piemēram, Ķīna turpināja izaugsmi. Tiesa gan, stipri lēnāku nekā iepriekš, jo bija ciešā mērā saistīta ar rietumvalstu gatavību nopirkt Ķīnā ražotās preces. Šobrīd cietēji ir visi, un tas lielā mērā arī vedina domāt, ka krīze būs smagāka nekā iepriekš.

Iepriekšējā krīzē finanšu satricinājumu rezultātā bija nepieciešamas triljoniem dolāru, eiro un citu valūtu vērtas injekcijas, lai situāciju kaut cik saglābtu un ekonomikā parādītos naudas aprite. Lai arī finanšu plūsmu izdevās atgriezt, plašie glābšanas pasākumi gan finanšu sektoram, gan citām nozarēm, gan veselām valstīm ievērojami palielināja pasaules parādu kalnu, un, pēc atsevišķām aplēsēm, valdību līmenī tas ir kļuvis vairāk nekā divtik lielāks nekā 2007. gadā. Arī mājsaimniecības un uzņēmumi turpināja kāpināt kopējo parādu apjomu. Šobrīd daudzi iepriekšējie finanšu stimuli, kā procentu likmju samazināšana vai ekonomikas stutēšana, centrālajām bankām uzpērkot dažādus finanšu instrumentus, jau ir izsmelti. Tiesa, visticamāk, eirozonā sagaidīsim, ka valstu valdības cītīgi izlaidīs parāda vērtspapīrus un Eiropas Centrālā banka tos uzpirks, taču jādomā, ka ar šiem līdzekļiem izdosies vien nedaudz apdzēst pašreizējo ugunsgrēku, lai izvairītos no masveida uzņēmumu un mājsaimniecību bankrotu viļņa. Šis uzskatāms vien par ekonomikas amortizācijas pasākumu, kas vēl nenozīmē strauju tautsaimniecības atgūšanos, jo pieaugušo parādu dēļ aizvien lielāka nopelnītās naudas daļa būs nepieciešama iepriekš ņemto aizdevumu segšanai.

Pagaidām šķiet, ka Latvijas ekonomikas attīstības scenārijs varētu būt nedaudz optimistiskāks nekā caurmērā eirozonā vai pasaulē kopumā. Patlaban mēs varam priecāties ne tikai par to, ka Covid-19 izplatības līkne pie mums ir salīdzinoši lēzena, bet arī par to, ka atšķirībā no pasaules kopumā mūsu mājsaimniecību un uzņēmumu parādi kopš iepriekšējās krīzes ir samazinājušies, bet uzkrājumi pieauguši. Arī mūsu valsts kopējās finanses ir labā kondīcijā, un situācija šeit ir ievērojami labāka nekā citur eirozonā. Aizvien saglabājas iespējas lēti piesaistīt naudu investīcijām un saistību pārfinansēšanai. Līdz ar to Latvijai ir iespējas saglabāt naudas apriti ekonomikā un izvairīties no straujas piezemēšanās. Lai gan šķiet, ka iespējas eksportēt būs apgrūtinātas visai ilgi, un pagaidām nevar paredzēt, kādus pavērsienus nesīs pašreizējie satricinājumi, šobrīd ir pamats izvirzīt piesardzīgu hipotēzi, ka atšķirībā no daudzām citām pasaules un īpaši Eiropas valstīm šo ekonomikas krīzi Latvija pārdzīvos krietni vieglāk nekā iepriekšējo.