Krīzi pārdzīvojuši un veiksmīgi strādā tie būvniecības uzņēmumi, kuri mērķtiecīgi gājuši uz savu uzņēmumu attīstību, savukārt tie, kas centušies viegli nopelnīt naudu, ir pazuduši.
Pieredze rāda arī, ka uzņēmējam vienmēr jābūt soli priekšā laikam. Jau pirms krīzes sapratām, ka jāraugās uz ārvalstu tirgiem, jo Latvijas tirgus, objektīvi vērtējot, ir mazs, piemēram, mūsu alumīniju konstrukciju rūpnīca viena pati var izpildīt visus Latvijas pasūtījumus, bet līdzīgu rūpnīcu mūsu valstī ir trīs, četras. Loģiski, vietējā tirgū visiem alumīnija konstrukciju ražotājiem ir par šauru, tāpēc esam spiesti iziet ārvalstu tirgos.
Jūsu teiktais liecina, ka ražošana Latvijā tomēr attīstās.
Mūsu valsts iedzīvotāji vienmēr bijuši un arī tagad ir uzņēmīgi cilvēki, kuri pratuši strādāt un virzīties un priekšu. Lai arī Latvija nekonkurēsim ar Ķīnu, tomēr var nostiprināt savas pozīcijas Eiropā tieši kā ražotājvalsts.
Kas nodrošina Latvijā ražotās produkcijas konkurētspēju – zemas izmaksas, augsta kvalitāte?
Galvenokārt, protams, zemas izmaksas, kuras pamatojas uz darbaspēka atalgojumu. Konkurējot Ziemeļvalstu tirgos, tas ir ļoti būtisks faktors, jo darbaspēka izmaksas Latvijā ir ievērojami zemākas nekā Skandināvijā. Kas attiecas uz kvalitāti, tad mūsu darba un ražotās produkcijas kvalitāte vērtējama kā prognozējama.
Uzņēmēji bieži sūdzas, ka pēdējā laikā jūtams darbinieku trūkums. Vai jūs tam piekrītat?
No stabila uzņēmuma, kurā regulāri maksā algu, kas ir virs vidējās valstī, un kurā rūpējas par darbiniekiem, nodrošinot sociālās garantijas, strādājošie prom neiet un uz ārzemēm darba meklējumos nedodas.
Bet, nenoliedzami, daudzi uzņēmīgi, strādātgriboši cilvēki no Latvijas ir aizbraukuši un atgriezīsies tikai tad, ja šeit varēs saņemt tikpat lielu atalgojumu, kādu nopelna valstīs, kurās patlaban strādā. Pašlaik Latvijā gan netiek īstenota tāda ekonomiskā politika, lai algas divkāršotos.
Teicāt, uzņēmumu konkurētspēju ārvalstīs sekmē tas, ka atalgojums mūsu valstī ir zemāks, nekā, piemēram, Skandināvijā. Algu paaugstināšana mazinātu konkurētspēju?
Jā, situācija šajā jautājumā ir pretrunīga… Tomēr darbinieku trūkums ražošanu ietekmē, it īpaši jaunam uzņēmumam grūti atrast strādājošos. Mēs esam iecerējuši izveidot uzņēmumu vienā Latvijas mazpilsētā, uzņēmumam būs vajadzīgi 200 strādnieki un jau jūtam, ka sagaidāmas grūtības nepieciešamo darbinieku skaitu atrast. Ceram, ka 200 strādājošos tomēr sameklēsim, piedāvājot konkurētspējīgu atalgojumu.
Kurus uzbūvētos objektus uzskatiet par savas uzņēmējdarbības vizītkarti?
Tādu ir daudz, viens no tiem, noteikti, ir Dienvidu tilts, ar to tiešām lepojamies, turklāt šo tiltu augstu novērtējuši arī ārzemju eksperti.
Dienvidu tilts sabiedrībā gan asociējas ar ļoti augstām izmaksām.
Sabiedrība un valsts institūcijas tika iepazīstinātas ar aprēķiniem, cik izmaksā šīs tilts, un cik – pieci citi Austrumeiropā būvēti, līdzīgi tilti. Aprēķini rāda, ka Dienvidu tilta izmaksas ir pat zemākas nekā līdzīgiem tiltiem. Bet lomu nospēlē politiskās kolīzijas, vienmēr atrodas dzirdīgas ausis, kad kāds saka «jā, ir slikti, ieguldīts pārāk daudz naudas.» Bet to, tilts ir lēts, vai dārgs, varēs vērtēt pēc10-20 gadiem, jo svarīga ir kvalitāte.
Visu interviju lasiet, ceturtdien, 13. septembrī laikrakstā Diena.