Tomēr, raugoties uz viedokļu apmaiņu mūsu pašu valstī, uzmanības vērts ir fakts, ka bieži par pasākumiem, kas vērsti uz nabadzības mazināšanu, runā gluži kā par dāvanu pie Ziemassvētku eglītes, kā par labdarību, kas izrādīta pašiem trūcīgākajiem, aizmirstot, ka nabadzības mazināšana ir nepieciešama uzņēmējdarbības izaugsmei un valsts vispārējai ekonomiskajai attīstībai.
Makroekonomikas līmeņa retorikā diemžēl tiek piemirsts mikroekonomikas līmenis, kuru labi raksturo kādā lauku novadā nesen dzirdētā frāze - ja vietējās skolas pedagogiem samazināsies algas, tad apgrozījums kritīsies gan tuvējā grāmatveikalā, gan kaimiņos esošajā apģērbu tirgotavā.
It kā elementāra loģika, ko izprot iedzīvotāji, kuri ikdienā plāno savu budžetu, bet diemžēl reizēm piemirst (vai neapdomīgi rada iespaidu, ka piemirst) dažs labs no politiķiem un valstij būtisku lēmumu pieņēmējiem brīžos, kad tiek spriests par darbaspēka nodokļu apjomu, minimālās algas lielumu un pārmaiņām saistībā ar neapliekamo minimumu.
Protams, Latvijā ir uzņēmumi, kuri orientējas uz eksportu un kuriem vienalga, cik liela ir mūsu valsts iedzīvotāju pirktspēja, un pat ir izdevīgs pēc iespējas zemāks algu līmenis, lai ārējos tirgos varētu piedāvāt zemas cenas.
Tomēr ir arī uzņēmumi, kuri ne tikai subjektīvu iemeslu dēļ nespēj, bet arī objektīvu iemeslu dēļ nevar balstīt biznesu tikai uz eksportu, un tādu ir ne mazums - sākot no dažu pārtikas produktu ražotājiem līdz grāmatizdevējiem.
Jāuzsver, ka Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda: jūlijā, salīdzinot ar jūliju pērn, mazumtirdzniecības apgrozījums audzis par 4,3%, un, izvērtējot šo tendenci, Ekonomikas ministrija uzsver, ka mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugumu sekmē tieši darba algu kāpums.
Par nākamā gada budžetu vēl jālemj Saeimai. Jācer, ka lēmumi, kas attiecas uz sabiedrības labklājību, tiks pieņemti, saglabājot izpratni - jo lielāki būs iedzīvotāju ienākumi, jo plašākas iespējas uzņēmumiem attīstīties un iemaksāt apjomīgākas summas valsts budžetā nodokļu veidā.