ASV ir ilgstoši un kategoriski iebildušas pret 2,5 miljardus dolāru vērto S-400 piegādes līgumu, atsaucoties gan uz drošības apsvērumiem, gan uz tādas situācijas nepieņemamību, kad viena no svarīgākajām NATO dalībvalstīm iegādājas stratēģiski nozīmīgu bruņojumu no "potenciālā pretinieka". Vairākumu eiropiešu S-400 piegādes satrauc ievērojami mazāk, tomēr oficiālajā līmenī ir pieņemta ASV nostāja.
Turcijai tikmēr ir savi iemesli iegādāties S-400, un fakts, ka Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmas ir gan lētākas, gan efektīvākas par amerikāņu Patriot, šajā gadījumā nav galvenais. Ankarai uzreiz vairāku politisku un ekonomisku apsvērumu dēļ ir nepieciešamas labas attiecības ar Maskavu, bet Krievijas bruņojuma un arī energoresursu iepirkumi ir efektīvākais un drošākais veids, kā šādas attiecības nodrošināt.
Papildu faktors ir ASV atklāta vilcināšanās ar tajās ražoto pretgaisa aizsardzības sistēmu pārdošanu Turcijai un Ankarai neizdevīgu vai pat nepieņemamu papildu noteikumu izvirzīšana. Neoficiāli tiek uzskatīts, ka nozīmīga loma ir arī pirms trim gadiem notikušajam neveiksmīgajam militārajam pučam Turcijā. Pučisti, par kuriem tiek uzskatīts, ka viņus atbalstīja ASV, izmantoja kaujas aviāciju, bet esošās pretgaisa aizsardzības sistēmas iebūvēto ierobežojumu dēļ nebija iespējams pavērst pret «savām» lidmašīnām. Domājams, ka S-400 ļauj apiet šos ierobežojumus, lai gan tām "savas" būs jau Krievijā ražotās lidmašīnas.
Tajā pašā laikā Vašingtona ir solījusi Turcijai "nopietnas sankcijas", ja Ankara neatteiksies no S-400 iegādes, un, ja vien ASV nevēlas pārējās pasaules acīs neatgriezeniski kļūt par papīra tīģeri, tām ir nepieciešams solījumus īstenot. Kā to izdarīt, visticamāk, nezina arī pašas ASV, jo pret Ankaru vērsti soļi, tajā skaitā arī no NATO puses, izraisīs tālāku Turcijas sliekšanos Krievijas un arī Ķīnas virzienā.
Uz šāda fona vairāk ne tikai teorētiska šķiet pat iespēja, ka Turcija varētu arī pamest NATO rindas, kas būtu iespaidīgs trieciens aliansei.
Necik labāka nav arī kompromisu atrašana, jo tie jebkurā gadījumā būs Ankaras uzvara un piemērs vēl vairākām citām valstīm, ka ar Vašingtonas prasībām var nerēķināties. Attiecīgi arī ASV atliek izvēlēties starp sliktu un ļoti sliktu izeju no situācijas un samierināties ar zaudējumiem savai reputācijai.
TYT
Meždunarodnijs
Irlielāmērāticams