Saeimai jāsāk ar sevi

Lai gan visu šo laiku kopš vēlēšanām galvenās diskusijas bijušas veltītas nākamās valdības tapšanai, rītdienas lielais izaicinājums ir Saeimai spēt ievēlēt savu virsvadību – prezidiju, kurš tad tālāk organizēs parlamenta darbu. Ir izskanējušas dažādas kandidatūras vispirms jau Saeimas priekšsēdētāja amatam. Negribētu šajā brīdī vērtēt katru atsevišķi, taču ir vairāki faktori, kas, manuprāt, parlamentāriešiem būtu jāņem vērā, izvēloties, kuram konkrēti būt valsts otrās augstākās amatpersonas godā.

Pirmais kritērijs, kurš arī tradicionāli ticis ievērots, – vēlams, lai Saeimas priekšsēdētāja amatā būtu politiķis, kurš jau kādu laiku ir bijis Latvijas parlamenta deputāts un kuram ir priekšstats, izpratne par procedūrām. Protams, gan jau ikviens var no galvas iemācīties Saeimas kārtības rulli, var ātri iepraktizēties pildīt attiecīgā amata pienākumus, jo vairāk, ja ir zinoši palīgi, tomēr jāņem arī vērā, ka lielākā slodze tieši Saeimas priekšsēdētājam būs pirmajās parlamenta darba nedēļās, kad parasti lielai daļai jaunievēlēto raksturīga pārspīlēta jūsma par savu nozīmīgumu, kā dēļ dažs, kā saka, iet ārā arī no rāmjiem, ir savaldāms. Negribu te teikt neko sliktu par šajā Saeimā ievēlētajiem – tā tiešām ir bijis daudzkārt, ka atsevišķas personas pirmajā laikā uzvedas nevis kā tautas kalpi, bet gan kā visvareni kundziņi.

Otrais kritērijs Saeimas priekšsēža izvēlē faktiski formulējams vienā vārdā – inteliģentums. Lai mums visiem pēc tam nav kauns par to, ko augstā persona publiski sarunā gan mūsu valstī, gan reprezentējot parlamentu starptautiski.

Trešais – svešvalodu zināšanas. Bez tām mūsu laikos nevajadzētu apstiprināt nevienu nevienā augstā amatā.

Daudzkārt pēdējās dienās arī izskanējis, ka, ņemot vērā neskaidrību par nākamās valdības aprisēm, sākotnēji ievēlētais Saeimas prezidijs varētu vēlāk tikt nomainīts. Tā nu gan, manuprāt, būtu pret sevi necienīga attieksme no parlamentāriešu puses. Jo tas būtu skaidrs apliecinājums tirdzniecībai ar amatiem, kas politiskajā praksē gan nav nekas neparasts, tomēr nu nemaz nepiedienētu politiķiem, kuri nupat panākumus guvuši tieši ar to, ka solījuši savā rīcībā būt atšķirīgi no priekšgājējiem.