Par to, atsaucoties uz ekonomikas ministra Viktora Valaiņa teikto, vēsta LETA. Tiek plānots, ka tirgotājiem reizi dienā būs jāsniedz informācija par zemākajām cenām Centrālās statistikas pārvaldei, kura to publiskos.
Pārtikas cenu salīdzināšanas rīks ir viens no trim soļiem, ko paredz 27. maijā parakstītais memorands. Pārējie divi soļi ir Zemo cenu grozs veikalos un Latvijas produktu īpatsvara palielināšana.
Memorands jau ticis kritizēts kā ārišķīga darbības imitācija bez reāla labuma. Diskutabls ir arī jautājums par ieguvumiem no cenu salīdzināšanas. Daudzi iedzīvotāji, protams, pievērš uzmanību pārtikas produktu, kā arī citu preču un pakalpojumu cenām. Ja, piemēram, identiskam maizes klaipam vai siera iepakojumam cena dažādos veikalos būtiski atšķiras, tad pircējiem likumsakarīgi rodas jautājums ‒ kādēļ tā? Vai tas tirdzniecības zīmols, kura veikalos preces maksā dārgāk, vairāk rūpējas par, kā mūsdienas populāri sacīt, pircēju labbūtību? Vai arī kāds tirdzniecības zīmols vienkārši precēm ir noteicis augstāku piecenojumu, nekā tas ir citu zīmolu veikalos, bet serviss nav labāks?
Šis ir temats, kuru saistībā ar asajām pārtikas cenām veltītajām diskusijām daudzi cilvēki ir sākuši pastiprināti analizēt, un tas nav slikti, jo veicina mūsu sabiedrības finanšu pratību. Tomēr vienlaikus jāņem vērā, ka cenas gan pārtikai, gan daudzām citām precēm un pakalpojumiem mēdz būt dinamiskas – tiek piemērotas atlaides, pastāv pircēju lojalitātes kartes un lietotnes, kā arī notiek dažādas kodu iegūšanas un punktu krāšanas akcijas. Vienai un tai pašai precei tieši tajā pašā veikala plauktā cena mēneša ietvaros var būtiski mainīties, un pircēji to lieliski zina.
Tāpat arī daudzi cilvēki veikalu izvēlas ne tikai pēc zemāko cenu principa, bet arī pēc tā, kurš veikals ir tuvāk dzīvesvietai vai iekļaujas ikdienas maršrutā. Protams, te būtiski atšķiras situācija Rīgā un citās lielajās pilsētās, kur tirdzniecības zīmolu izvēle ir ļoti plaša, no situācijas mazajās apdzīvotajās vietās, kur jāiztiek ar tādu piedāvājumu, kāds nu tur ir. Tomēr, visticamāk, pēc lētākiem pārtikas produktiem nebrauks ne rīdzinieki no Teikas uz Bolderāju, ne Bauskas novada iedzīvotāji uz Jelgavas novadu.
Cenu salīdzināšanas rīks var izrādīties noderīgs visiem, kuri apkopo datus un veido ekonomikas apskatus, un, iespējams, šis rīks atmaskos kādu veikalu, kurā cenas tiešām tiek noteiktas neadekvāti, taču maz ticams, ka būtiski palīdzēs iedzīvotājiem.