Sarunas par jauno pasaules kārtību

Ar ierosinājumu sarīkot tikšanos 23. janvārī Jeruzalemē nāca klajā Krievijas prezidents Vladimirs Putins, un ideju nekavējoties atbalstīja Ķīnas un Francijas līderi. Nupat kļuva zināms arī par ASV prezidenta Donalda Trampa piekrišanu iecerei, kas de facto nozīmē, ka iebildumu nebūs arī Lielbritānijai.

ANO tā dēvētā lielā piecnieka valstu vadītāji organizācijas gandrīz 75 gadu pastāvēšanas laikā ir tikušies dažādās kombinācijās, kā arī visi vienlaikus piedalījušies svarīgos pasākumos, tomēr kā atsevišķa lielā piecnieka līderu tikšanās gaidāmais samits Ņujorkā būs pirmais vēsturē. Visu šo gadu laikā ASV, Krievijas, Ķīnas, Lielbritānijas un Francijas vadītāji dažādu iemeslu tā arī ne reizi nav sēdējuši pie viena, tikai viņiem paredzēta sarunu galda.

Otrā pasaules kara beigu (oficiāli karš beidzās līdz ar Japānas kapitulāciju 1945. gada 2. septembrī) un ANO pastāvēšanas 75. gadadiena, kā arī bruņojuma kontroles jautājumi, protams, ir pietiekami svarīgi iemesli, lai šāds samits beidzot notiktu, tomēr tie ir galvenokārt fons. Ne tikai lielvalstu spēku samēri, bet arī to īstenotais kurss mainās tik jūtami, ka situācija globālā mērogā vairāk neatbilst pašreizējiem spēles noteikumiem un aizvien aktuālāka kļūst šo noteikumu pārskatīšana. Ir izveidojusies jauna, daudzpolāra pasaules kārtība, un jauna vienošanās ir nepieciešama arī šīs kārtības oficiālai nostiprināšanai.

Šajā gadījumā svarīgi, ka lielā trijnieka valstīs – ASV, Ķīnā un Krievijā – pie varas atrodas politiķi, kas priekšplānā atklāti ir izvirzījuši nacionālo suverenitāti un nacionālās likumdošanas dominēšanu pār starptautiskajiem tiesību aktiem. Pasaules ietekmīgāko politiķu trijotni vieno arī kopējs iekšpolitiskais ienaidnieks – tā dēvētie liberālie globālisti, kuru pozīcijas pie tam vājina aizvien lielākus apgriezienus uzņemošais deglobalizācijas process.

Nacionālās intereses un suverenitāte ir prioritāte arī Lielbritānijā (Brexit) un Francijā (apvienotās Eiropas reālas neatkarības aktualizēšana, vēlams, Francijas vadībā). Līdzīga situācija ir arī vēl vienā potenciālajā jaunās pasaules kārtības veidotājā – Indijā, bet līdzīgi domājošiem politiķiem arī iespējas vienoties ir samērā augstas, pat neraugoties uz viņu vadīto valstu  pretrunīgajām interesēm daudzos jautājumos.

Galvenie šķēršļi jaunas vienošanās ceļā, protams, ir  jau pieminēto globālistu izmisīgā pretestība, kā arī fakts, ka lielvaras aktīvi cīnās par iespējami labākām pozīcijām jaunajā kārtībā un vēl ne tuvu nav izspēlējušas visas kārtis. Tajā pašā laikā pat tikai sarunu sākšana ieinteresētajām valstīm un to nacionālajai elitei sola tik daudz ieguvumu, ka atteikšanās no jaunas vienošanās nešķiet īpaši ticama.