Simts dienu skaitīšana

Šajā gadījumā ir būtiski, ka pārmaiņu periodos vai kritiskās situācijās simts dienas tiek uzskatītas par to laika posmu, pēc kura kļūst neiespējama vai vismaz izrādās ārkārtīgi problemātiska sociālo un ekonomisko sistēmu atgriešana sākotnējā stāvoklī. Tieši simts dienas, protams, nav akmenī iecirsts termiņš, taču nav arī radušās no nekurienes, bet gan ir balstītas pieredzē, aprēķinos, modelēšanā utt.

Piemēram, ja uzņēmuma darbība tiek pilnībā apturēta uz simts dienām, tad pēc šī termiņa beigām uzņēmumu visbiežāk jau nākas veidot no jauna, jo piegādes ķēdes ir pārtrūkušas, darbinieki izklīduši utt., bet brīvo nišu jau pasteidzies ieņemt kāds no konkurentiem. Lai arī ne vienmēr, taču vairākumā gadījumu viss notiek pēc šādas shēmas.

Līdzīgi darbojas arī sociālās un vēl citas sistēmas, un šā iemesla dēļ ir saprotams, kamdēļ analītiķi un eksperti, kurš ar bažām, bet kurš ar cerībām, sāk raudzīties kalendārā. Cīņas pret Covid-19 izplatību ietvaros noteiktie ierobežojumi ir noveduši arī pie iespaidīga skaita pārrāvumu visdažādākajās sistēmās, un, jo ilgāk pastāv barjeras, jo lielāka ir iespēja, ka šīs sistēmas vairs neatgriezīsies savā sākotnējā stāvoklī.
Nosacīta uzņēmuma gadījumā tas nozīmē, piemēram, to, ka, ja kāds no sadarbības partneriem nav spējīgs piegādāt komplektējošās detaļas, tad tiek atrasts cits piegādātājs vai arī sākta detaļu ražošana pašu spēkiem. Savukārt pirmā piegādātāja liktenis tiek atstāts viņa paša ziņā.

Citu mērogu un sarežģītības pakāpes, taču pēc būtības līdzīga stāvokļa virzienā šobrīd dodas arī globālā ekonomika un kopā ar to arī ievērojama daļa politisko, ideoloģisko un vēl citu konstrukciju. Sistēmām, kuras nefunkcionē, steigšus tiek meklētas alternatīvas un, ja vien iespējams, tad kontrolējamas un nosacīta rokas stiepiena attālumā esošas.

Praksē tas nozīmē fundamentālu pārmaiņu iespējamību kā globālajā ekonomikā, tā globālajos un reģionālajos institūtos. Pagaidām tikai iespējamību, jo vairākumā gadījumā sākotnējais stāvoklis joprojām ir atjaunojams. Tajā pašā laikā katra ārkārtas situācijā aizvadīta diena nozīmē aizvien lielākas neatjaunojamās izmaiņas un to, ka pēc pandēmijas globālā tirdzniecība, Eiropas Savienība u. c. vairs nekad nebūs tādas kā iepriekš. Ka jauna realitāte pakāpeniski kļūst ticamāka par iepriekšējās realitātes atjaunošanos.