Cik gan daudz ir tādu, kurus ieinteresēja Valsts prezidenta saturiski nesliktā, bet no lapiņas visai neizteiksmīgi nolasītā runa Saeimas pirmsbrīvdienu plenārsēdē, ziņas par digitāllietas spriedumu, to, ka arī deputātu Kļaviņu un viņa auto "pakratīs", vai ka Latvijā jau trešo reizi šogad piedzimuši trīnīši? Kuru gan vairs interesē Krievijas melnajā sarakstā iekļauto politiķu uzvārdi vai, piemēram, pamatojumi tieslietu ministra demisijas pieprasījumam? Ir tikai viena tēma, par ko arī aizvadītajos Jāņos runāja teju vai pie katra svinību galda – kā "sašņorēja" Kaimiņu un ko no viņa gaidīt nākotnē.
Izskanējuši apgalvojumi, ka vēršanās pret pieminēto politiķi esot varas partiju inscenēta. Tam gan loģiku neredzu, jo ar esošo varu neapmierinātie tāpat balsos par kādu no alternatīvajiem (ne jau par ZZS, Vienotību vai Nacionālo apvienību). Nocērtot vienu pūķa galvu (lasi – izslēdzot no priekšvēlēšanu konkurences kādu opozīcijas partiju), citas izaug vietā. Līdz ar to varas partijām īsti nav jēgas vērsties pret kādu no opozicionāriem. Jo īpaši kā šajā gadījumā, kad "galvas nociršana" pat nav iespējama, ņemot vērā izmeklēšanas un tiesas termiņus. Taču skaidrs, ka Kaimiņš un viņa sabiedrotie visiem spēkiem centīsies defektu pārvērst efektā, proti, nemitīgi pievērst uzmanību tam, cik neērti varai viņi ir. Ko tas nozīmē? Vien to, ka par nesen piedzīvoto un pēc visa šī balagāna iespējamo Kaimiņa veidotās KPV LV reitinga kāpumu visvairāk pamats uztraukties tām citām sīkpartijām, kas arī piesaka sevi kā alternatīvu esošajai varai, taču nespēj un visdrīzāk arī nespēs sev piesaistīt ne uz pusi tik lielu publikas uzmanību kā KPV LV pārstāvji. Bet priekšvēlēšanu laikā ir tā – ja par tevi nerunā, tad tevis nav vispār, savukārt, ja daudz runā (un pat ja sliktu), ir lielāka iespēja gūt vismaz tādu vēlētāju atbalstu, kuriem žēl noraudzīties, kā vienu visi aizgūtnēm sit.
Tas viss rezultēties var vien ar to, ka vairāku opozicionāru vietā nākamajā Saeimā var būt vien pāris. Tostarp KPV LV, jo skaidrs, ka finanšu pārkāpumos nu vainotais politiskais spēks, lai cik lielu vēlētāju skaitu spētu sev piesaistīt, nekad nevarēs pretendēt uz vietu pie valdības galda.