Tāda ir "sausā" statistika, taču zem tās slēpjas daudz dažādu faktoru, kas tieši un pastarpināti ietekmē un, visticamāk, arī turpinās ietekmēt Latvijas tautsaimniecību.
Diemžēl šo skepsi nemazina arī cits CSP izdarītais secinājums – otro gadu pēc kārtas mirušo skaits divreiz pārsniedz dzimušo skaitu. CSP dati rāda, ka dabiskais pieaugums Latvijā ir negatīvs kopš 1990. gada, bet 2022. gadā mirušo skaits, tāpat kā gadu iepriekš, bija divas reizes jeb par 14 811 cilvēkiem lielāks nekā dzimušo skaits (vislielākā starpība bijusi 2021. gadā, kad mirušo bija par 17 180 vairāk nekā dzimušo). Un šī starpība ir tik kliedzoši liela pat situācijā, kad pērn bija par 12,3% mazāk mirušo, salīdzinot ar 2021. gadu, kad Covid-19 pandēmijas ietekmē mirstība bija augstākā pēdējo 20 gadu laikā.
Vai un ko tas liek pārdomāt pie varas esošajiem, diezgan grūti spriest, jo statistikas dati ir visai dramatiski, neskatoties uz politiķu runām par nepieciešamību sekmēt dzimstību, meklēt un ieviest dažādus mehānismus, lai uzlabotu situāciju ģimenēm ar bērniem. Vēl vairāk – mums taču ir bijušas neskaitāmas speciāli veidotas struktūras, kuru pamata uzdevums bijis demogrāfijas rādītāju uzlabošana – gan ģimenes lietu ministrija, gan īpašs demogrāfijas lietu centrs, nemaz nerunājot par daudzajām koncepcijām un stratēģijām dzimstības sekmēšanai. Kā redzam no jaunākajiem CSP datiem, nekas no it kā labajām iecerēm nav devis rezultātu, bet tā vietā esam sasnieguši jaunu antirekordu.
Pirmšķietami būtu loģiski, ja šīs nianses ņemtu vērā, izstrādājot viedās reindustrializācijas, ekonomikas transformācijas, nozaru reformu un daudzus citus dižplānus, ar kuru potenciālu īstenošanu politiķi sabiedrībai sola Latvijas tautsaimniecības uzplaukumu, tālāku neatpalikšanu no Baltijas kaimiņiem un tamlīdzīgus brīnumus. Jo visas reformas un iecerētie uzlabojumi ir cieši saistāmi ar cilvēkkapitālu, kuru patlaban zaudējam milzīgā ātrumā. Pagaidām ir pamatots iemesls bažām, ka, turpinoties šādai demogrāfiskajai tendencei, tuvākajā nākotnē Latvijā būs aizvien mazāk cilvēku ekonomiski aktīvajā vecumā – samazināsies gan visa veida darbaspēks, gan arī attiecīgi nodokļu maksātāju skaits un budžetā ienākošo nodokļu apjoms. Te vietā ir jautājums – kuram tas rūp?