Uztrauc nodokļu lielums

To, ka bažas rada nodokļu sloga palielināšana, norādījuši 85%  aptaujāto biznesa vadības pārstāvju Latvijā, 69% Lietuvā un tikai 63% Igaunijā. Šie skaitļi atklāj to pašu pieredzi, ko Dienai uzsvēruši dažādu uzņēmējdarbības nozaru pārstāvji, – Latvijā diemžēl gadījies tā, ka nākamā gada valsts budžeta gatavošanas brīdī, lai aizlāpītu kādu valsts budžetā atklāto «caurumu», tiek ieviests jauns nodoklis (piemēram, solidaritātes nodoklis) vai arī notiek spēles ar kāda nodokļa piemērošanas nosacījumiem (te jāatceras kaut vai mētāšanās turpu šurpu un vilcināšanās ar argumentēta lēmuma pieņemšanu saistībā ar mikrouzņēmumu nodokļa režīmu). Protams, iespējams, ka valsts budžeta veidotājiem ir ļoti nopietns pamatojums tam, kāpēc iepriekš nodokļu jomā viss noticis tā, kā noticis, taču svarīgi ir ne tikai tas, kas politiķiem un ierēdņiem prātā, bet arī tas, ko saprot valsts iedzīvotāji, to vidū – uzņēmēji.

Patlaban Latvijā nopietnas cerības tiek saistītas ar vērienīgo nodokļu reformu, un patiešām jācer, ka šī reforma kliedēs Latvijā strādājošo uzņēmēju bažas par neprognozējamu un pēkšņu nodokļu sloga palielināšanu. 

Interesants fakts, ko atklāj PwC aptauja, saistīts arī ar to, ka Latvijas biznesa vides pārstāvji, ievērojami vairāk nekā uzņēmēji Lietuvā un Igaunijā, uztraucas, ka uzņēmuma attīstību var ietekmēt ģeopolitiskā nenoteiktība (Latvijā – 78%, Igaunijā – 68%, bet Lietuvā – 63%). Iespējams, te vērts ņemt vērā, ka šī pati aptauja parāda – no visām trim Baltijas valstīm vien Latvijā uzņēmumu vadītāji norāda, ka būtiskāko noieta tirgu pirmajā trijniekā ierindojas Krievija. To, ka Krievijas tirgu raksturo neprognozējamība, kas mēdz būt saistīta ar ģeopolitiskajiem procesiem, gan uzņēmēji, gan ekonomikas eksperti akcentējuši tik bieži, ka šī atziņa jau tiek uztverta kā visai tuva realitātei. Jāatgādina gan, ka 18. aprīļa Dienā žurnālista Mārtiņa Apiņa rakstā bija lasāms – Krievijas loma Latvijas ekonomikā mazinās. Jāuzsver arī, ka, analizējot situāciju Latvijai būtiskajā tranzīta un transporta jomā, vēl pirms dažiem gadiem gan Satiksmes ministrijas pārstāvji, gan uzņēmēji akcentēja sadarbību ar Krieviju, bet pēdējā laikā regulāri runā par plašāku sadarbību ar Baltkrieviju, kā arī par kopīgiem projektiem ar Ķīnu un citām Āzijas valstīm, to vidū, piemēram, Indiju.