Varas daltonisms?

Daudzviet savēlēti jauni pašvaldību vadītāji, bet ļoti daudzos gadījumos pie varas palikuši līdzšinējie, tajā skaitā pārgrupējoties tos atbalstošajiem politiskajiem spēkiem. It kā normāls demokrātisks process, tomēr uzmanību piesaista, ka virknē pašvaldību jaunveidotajās koalīcijās par ciešāku sadarbību bijuši gatavi vienoties to partiju pārstāvji, kuras par ideoloģiski tuvām nu nekādi nevar nosaukt, vienlaikus malā nostumjot tradicionālos sabiedrotos. Spilgtākais piemērs – Gata Trukšņa atkārtota ievēlēšana Jūrmalas domes vadībā, to nodrošinot ar Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) un Saskaņas veidotas koalīcijas balsīm, aiz "borta" atstājot ZZS tradicionālos sabiedrotos no Nacionālās apvienības. Ne mazāk interesanti manevri laikā pēc vēlēšanām bija vērojami Liepājā, kur Saskaņas deputātu balsis varēja būt izšķirošas, gan lai nomainītu, gan saglabātu pašvaldības vadībā Uldi Sesku. Tāpat Leonīds Salcevičs Jēkabpils mēra amatu nespēja saglabāt, jo vienoti pret viņu – un attiecīgi par Raivi Ragaini no Latvijas Zaļās partijas – sagrupējās tā sauktās latviskās partijas un Saskaņa.

Interesanti, ka Ministru prezidents Māris Kučinskis par nereālu nosaucis sadarbību ar Saskaņu pēc nākamajām Saeimas vēlēšanām veidotas valdības koalīcijā, savukārt politisko partiju, kā pārstāvji reģionos slēdz šādas «jauktās laulības», līderi uz notiekošo raugās izteikti distancēti, atrunājoties, ka tas ir tikai pašvaldībās ievēlēto kompetencē, ka pašvaldībās jau lielo politiku netaisa utt. Saprotams, ka ideoloģijām mūsdienu Latvijas politisko spēlīšu laukumā nav īpaši lielas nozīmes – vismaz ne tik lielas kā līderu personībām –, tomēr dīvaini, ka bieži piesauktie principi un vērtības, kuru dēļ noteiktas partijas nav gatavas sadarboties valsts līmenī, pēkšņi kļūst nebūtiski šo pašu organizāciju pārstāvjiem pašvaldībās. Tam redzu tikai divus skaidrojumus – vai nu attiecīgās partijas ir iekšēji dezorganizētas, tās turas kopā vienīgi piekļuves varas resursiem dēļ, vai arī iespēja tikt pie varas raisa tādu kā politisko daltonismu, kad svarīgs kļūst tikai tas, ar ko par savu mērķi var vienoties, lai arī kurš tas būtu.

Bet tas arī nozīmē, ka Ministru prezidentam varētu arī nebūt taisnība un ka Saskaņa pēc šīm vēlēšanām tomēr būtiski pietuvojusies nokļūšanai pie varas dalītāju galda arī valsts līmenī. Precedentu sadarbībai pašvaldību līmenī jau būs pietiekami daudz, tālākais atkarīgs no balsu sadalījuma nākamajā Saeimā.