Zīmoli, politika un internets

Visai aktīvi sociālajos tīklos komunicē arī dažādi uzņēmumi, respektīvi, zīmoli, un šai tēmai nesen tika veltīts kompānijas Kantar pētījums. Pētījumā akcentēts, ka iedzīvotāju vairākums uzskata, ka ''zīmoliem jāpiedāvā pozitīvs redzējums, jāinformē par centieniem risināt situāciju un jāvēsta par to, kā zīmoli varētu būt noderīgi jaunajā ikdienas dzīvē''. 

Kantar pētījumā arī secināts, ka iedzīvotāji sagaida, ka ''uzņēmumi runās par sociālajām vērtībām''. Taču te arī parādās risks, kas šajā konkrētajā pētījumā gan nav aplūkots un būtu nākamo pētījumu vērts.

Šis risks ir saistīts ar trauslo robežu starp uzņēmumu iestāšanos par sociālajām vērtībām un politiskās pārliecības popularizēšanu.

Medijpratība, prasme sociālo tīklu vidē atšķirt faktus no viedokļiem un patiesas ziņas no viltus ziņām patlaban ir ļoti aktuālas tēmas. Turklāt sociālajos tīklos, it īpaši mikroblogošanas vietnē Twitter, politiskajai dienaskārtībai tiek pievērsta ļoti liela uzmanība. Piemēram, tuvojas Rīgas domes vēlēšanas. Līdz ar to aktuāls ir jautājums, vai uzņēmumu korporatīvajiem Twitter kontiem (Facebook.com un citu sociālo tīklu vietnēm) paust viedokli par vēlēšanu kandidātiem būtu vai nebūtu korekti. Diskutabls aspekts ir arī tas, vai uzņēmumam, izmantojot sociālos tīklus, ir vai nav korekti popularizēt kādu konkrētu politisko aicinājumu savu sekotāju, visticamāk, esošo un potenciālo klientu, vidū. Ja, piemēram, grāmatu izdevniecība vai restorāns sociālajos tīklos popularizē ideju par samazināto pievienotās vērtības nodokli konkrētajai nozarei, tas, visticamāk, būtu atbalstāmi.

Taču, ja kāds uzņēmums izmanto sociālos tīklus, lai deklarētu galēji labēji radikālus vai galēji kreisi radikālus uzskatus, tad kādu iespaidu tas var atstāt uz šī uzņēmuma sekotājiem sociālajos tīklos?

Nenoliedzami ir cilvēki, kuri savu viedokli veido, apkopojot un analizējot faktus, analizējot argumentus un domājot patstāvīgi, bet sociālie tīkli arī apliecina, ka prasmīgiem t. s. ''režisoriem'' internetā sarīkot masu histēriju par pseidoproblēmām ir viegli, jo ir ne mazums tādu cilvēku, kuriem vienkārši patīk piebalsot vispārējai pūļa klaigāšanai.

Līdz ar to te ir temats diskusijai par juridisko personu, šajā gadījumā uzņēmumu, atbildību vismaz priekšvēlēšanu laikā tajos gadījumos, kad šīs juridiskās personas sociālajos tīklos pauž viedokli par politiku.