Advokātu padome vērtēs ministra rīcības likumību

Kā vērtējat tieslietu ministra Jāņa Bordāna un zvērināta advokāta Mārča Miķelsona publisko strīdu? 

Nezinu, kāda ir divu advokātu, jāsaka, divu kolēģu savstarpējo attiecību vēsture, bet padome pēdējā laikā bija saņēmusi vairākas vēstules no Tieslietu ministrijas (TM) – šobrīd nepateikšu, vai vēstules bija parakstījis ministrs vai kāds no TM ierēdņiem –, kurās tika vērsta uzmanība uz to, ka Miķelsonam ir apsūdzētā statuss kādā krimināllietā, un tika jautāts, vai padome ir vērtējusi, vai viņš nebūtu jāatstādina no advokāta pienākumu pildīšanas. To, ka Miķelsonam ir aizdomās turamā – tagad gan apsūdzētā – statuss, padome zina jau vairākus gadus. Kad viņam to piemēroja, procesa virzītājs par to rakstiski informēja LZAP un apliecināja, ka pret Miķelsonu vērstais process nav saistīts ar advokāta pienākumu pildīšanu. Advokatūras likumā šādām situācijām ir atšķirīgs regulējums atkarībā no tā, vai pret advokātu ierosināts kriminālprocess saistībā ar advokāta darbību vai citiem iespējamiem grēkiem. Ja situācija ir saistīta ar advokāta darbību, likums ir ļoti strikts un bez variācijas iespējām nosaka, ka persona no advokāta pienākumu pildīšanas jāatstādina. Pēdējo gadu laikā bijuši vairāki šādi gadījumi, un attiecīgi visos tajos advokāti tika atstādināti. Pārējos gadījumos Advokatūras likums nosaka, ka LZAP var atstādināt advokātu no pienākumu pildīšanas, taču šādā situācijā vērtējam – kā mums pirmšķietami šķiet, vai konkrētie pārmetumi ir pamatoti, vai tas ir kāds pārpratums un kāds ir nodarījuma smagums. Miķelsona gadījumā saņemtā informācija par apsūdzības būtību nebija iemesls, lai viņš tiktu atstādināts no advokāta pienākumu pildīšanas. Savukārt TM savās vēstulēs LZAP ir norādījusi, ka mums vajadzētu padziļināti izpētīt...

Teicāt – norādīja. Vai TM drīkst advokātu padomei dot norādījumu?

Norādīja, jā. Mēs to uztvērām kā vēl vienu iesniegumu par advokātu. LZAP sēdes ir reizi trijās nedēļās, un uz katru sēdi ir līdz 20 sūdzībām un iesniegumiem par vai pret advokātiem, līdz ar to tā ir parasta procedūra. Gadā tie ir vairāki simti – lielākoties nepamatoti, bet ir arī pamatotas sūdzības, kas beidzas ar kādām sekām advokātam. Arī TM vēstuli uztvērām kā rosinājumu veikt atkārtotu pārbaudi. Kāpēc gan ne, ja TM rūp advokatūras prestižs – tas ir normāli un apsveicami. Vēstulē tika norādīts, ka LZAP vajadzētu noskaidrot, kādā stadijā ir šis process, kāda ir galīgā apsūdzība – izvērtēt pēc būtības, nevis tikai paļauties uz procesa virzītāja pausto, ka tas nav saistīts ar advokāta darbību, kā arī lūgt papildu skaidrojumu no Miķelsona. Iesnieguma pārbaudi veicam, esam lūguši Miķelsonam iesniegt apsūdzības kopiju, lai no pirmdokumentiem varētu vēlreiz izvērtēt, ir vai nav iemesls viņa atstādināšanai. Iespējams, Miķelsons, saņemot no padomes pieprasījumu paskaidrojuma sniegšanai TM rosinātajā pārbaudē, saskatīja par nepieciešamu arī vērst padomes uzmanību par šā iesnieguma virzītāju – advokātu, šobrīd tieslietu ministru Bordānu. Pagājušajā nedēļā notikušajā padomes sēdē izskatījām Miķelsona iesniegumu un nosūtījām aicinājumu Bordāna kungam sniegt paskaidrojumu par iesniegumā norādītajiem apstākļiem, tajā skaitā par advokāta–klienta attiecību esamību ar kādiem Miķelsona oponentiem. Tuvākajā laikā plānojam saņemt Miķelsona paskaidrojumu par TM sūdzību. Līdz ar to iespējams, ka abas sūdzības varētu tikt izskatītas pat vienā padomes sēdē. Protams, advokātam paskaidrojuma nesniegšana tiek uzskatīta par pārbaudes kavēšanu, kas var izraisīt disciplināru atbildību.