Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +9 °C
Apmācies
Piektdiena, 29. marts
Agija, Aldonis

Ekonomģeogrāfs: Skolu tīkla sakārtošanas procesā veiktas butaforiskas reformas

Skolu tīkla sakārtošanas procesā iepriekš veiktas butaforiskas reformas, tādu viedokli trešdien Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijā pauda ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs.

Komisijas sēdē, kurā diskutēja par optimālu skolu tīklu, pārmests, ka skolu tīkla optimizācijas darbi pretēji solītajam nav nesuši nepieciešamo finansiālo ietaupījumu, ko varētu novirzīt pedagogu atalgojumam.

Turlajs, kurš kopā ar kolēģiem izdevniecībā Jāņa sēta iepriekš veica Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pasūtītu pētījumu par Latvijas skolu tīklu, pauda, ka vairums pagājušajā gadā veikto skolas tīkla optimizācijas darbu faktiski nav nesuši cerētos līdzekļu ietaupījumus, jo reorganizācijas notikušas "uz papīra".

"64 skolas reformētas, iegūti tikai 1,4 miljoni eiro. Protams, tas nav nekas. Es esmu iepazinies ar to, kādas bija reformas - tās bija reformas "uz papīra". 64 butaforiskas reformas veiktas - protams, ka tām nebija nekāda ekonomiska efekta," teica Turlajs.

Viņš pauda, ka sabiedrībai beidzot ir jāpastāsta, cik realitātē izmaksā viena skolēna izglītošana katrā konkrētā skolā, skaidrojot, ka reālās izmaksas var atšķirties pat vairākas reizes.

Kā ziņots, pēc IZM pasūtījuma veiktajā pētījumā Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā cita starpā secināts, ka vidusskolas 10.-12.klašu posmā klasē būtu jāmācās vismaz 25 skolēniem, savukārt sākumskolas klasē būtu jāmācās ne mazāk kā sešiem skolēniem.

Pētījumā, kurš tika prezentēts 2017.gada nogalē, norādīts, ka skolēnu un skolotāju skaita attiecība jāpalielina aptuveni 1,5 reizes, vienlaikus rodot priekšnoteikumus gan skolotāju atalgojuma un skolu aprīkojuma līmeņa celšanai, gan pārejai uz jauno izglītības saturu. Pētījuma autori toreiz pauda pārliecību, ka ar esošo finansējumu to iespējams paveikt, tikai veicot skolu tīkla optimizāciju.

 

Top komentāri

MM
M
Tā arī no raksta nesapratu kur ir kļūda - optimizācijas plānošanā vai ieviešanā. Un ko šai gadījumā nozīmē "uz papīra" ?
Irlielāmērāticams
I
ka "ciparu cilvēki" - grāmatveži un likumu cilvēki - advokāti nemaz nespēj saprast izglītības nozīmi, jo īstā izglītības jēga nav ciparizējama. Nav izslēgts, ka dators šo "skolu optimizāciju" būtu veicis tik pat labi un vēl labāk. Patiešām - kādos ciparos var izteikt pesimisma konstanti, raugoties uz skolu, kurā iekārtots pansionāts (mirēju māja)?
Krējums Saldais
K
1. Kāpēc pētījums jāveic kaut kur? IM nav speciālistu? :). . Tad IM jāsamazina štati :). . 2. Visas pretenzijas - Šadurskim. Un piedzīt no viņa naudiņu par šo pētījumu. 3. Nerakstīšu :) . Tikai piebildīšu, ka izglītības kvalitāte Latvijā ir dramatiska, bet jaunais kompetenču modelis šo kvalitāti vienkārši nobeigs pavisam pilnīgi un galīgi
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vairākums grib palikt

Neatkarīgi no tā, vai Lieldienas tiek uztvertas kā reliģiski svētki vai kā gadalaiku maiņa, šis ir pārdomu brīdis, kad prātojam arī par to, cik labi mēs jūtamies savā valstī.

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē