Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -2 °C
Skaidrs
Trešdiena, 4. decembris
Baiba, Barba, Barbara

Kazāks: Latvijas pieci gadi eirozonā ir jāvērtē kā veiksmīgi

Eirozonas izveide, neraugoties uz grūtībām, ar kurām tā ir saskārusies, ir jāuzlūko kā veiksmes stāsts, tostarp arī Latvijas pieci gadi ir eirozonā ir jāvērtē kā veiksmīgi, intervijā aģentūrai LETA atzina Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.

Vienlaikus viņš atzina, ka pirms 20 gadiem, kad sāka darboties eirozona, daudzi neiedomājās, cik tas ir sarežģīts projekts. "Kā parādīja iepriekšējā krīze, virkne lietu nebija atrisinātas, par tām pat neviens nebija iedomājies. Tādēļ ir jāsaprot, ka šis ir ļoti komplicēts projekts un tas, ka pēc 20 gadiem šī zona joprojām eksistē, eiro ir otra lielākā starptautiskā rezervju valūta un ir valstis, kuras eirozonā grib iestāties, ir veiksmes stāsts," uzsvēra Kazāks.

Viņš arī norādīja, ka pēc iepriekšējās krīzes daudz kas vēl ir jādara, lai eirozonas darbību uzlabotu, bet ļoti daudz ir arī paveikts. Turklāt krīze skaidri parādīja, ka Eiropā ir griba monetāro savienību saglabāt. "Tas gan nenozīmē, ka eirozonas izveidē viss jau ir izdarīts. Rīga vēl nav gatava. Izaicinājumu vēl aizvien ir ļoti, ļoti daudz," atzina Kazāks.

Viņš uzsvēra, ka dalība eirozonā ir ļoti svarīga tādām mazām un atvērtām ekonomikām kā Latvija. "Es Latvijas dalību eirozonā salīdzinātu ar mājas nosiltināšanu. Caurvēju ir mazāk, siltuma zudumu ir mazāk, bet tas nudien vēl nenozīmē, ka māja būs silta. Krāsns kurināšana ir mūsu pašu ziņā. Līdz ar to, jā, eirozona mums rada lielāku komfortu un pasargā no daudzām ārējām ietekmēm, bet tas, vai māja būs silta, ir atkarīgs tikai no mums pašiem. Tādēļ eirozona ir labs instruments, kas Latvijai pēdējos piecos gados ir palīdzējis augt un attīstīties, bet tas nudien negarantēs Latvijas pārticību, jo tam ir nepieciešama virkne citu lietu," teica Kazāks.

Viņš stāstīja, ka Latvijas Bankas veiktā ekonometriskā analīze liecina, ka pēc pievienošanās eirozonai Latvijā ir uzlabojusies gan nodarbinātība, gan investīciju apmērs, gan ekonomikas izaugsmes tempi, kā arī Latvijas atgūšanās no krīzes ir noturīgāka. Dalība eirozonā mazinājusi arī Latvijas atvērtību dažādiem spekulatīviem uzbrukumiem.

Latvijas Bankas novērtējums liecina, ka Latvijas kredītreitinga palielinājums par divām pakāpēm samazināja valsts vērtspapīru likmes par 150 bāzes punktiem, kas piecu gadu laikā ļāva ietaupīt 0,6% no IKP. Valūtas konvertācijas izmaksu ietaupījums bijis 70 miljoni eiro gadā, kas šo piecu gadu laikā ir 1,5% no IKP. Tāpat, neesot eirozonā, investīcijas Latvijā pēdējo piecu gadu laikā būtu par 5% mazākas, bezdarbnieku skaits būtu par 5000 lielāks, bet IKP uz vienu iedzīvotāju būtu par 164 eiro mazāks.

Latvijas Bankas padomes loceklis arī norādīja, ka pirmie pieci gadi pierādīja, ka daudzi pirms tam izteiktie brīdinājumi par Latvijas dalību eirozonā ir bijuši vien pilsētas vai urbānie mīti.

"Taču attiecībā par to, ka eirozona neatrisinās visas Latvijas problēmas… Nu, bet protams! Ko eirozona var palīdzēt jautājumā par Latvijas iedzīvotāju veselību? Ko eirozona var palīdzēt ar izglītības kvalitāti? Ko eirozona var palīdzēt ar nodokļu vai reģionālo politiku? Eirozona ir tikai viens no elementiem diezgan apjomīgā instrumentu arsenālā. Līdz ar to eirozonas sniegtās iespējas ir ļoti labas, bet jāatzīst, ka ne mēs Latvijā, ne visa eirozona nav bijusi pietiekami naska, lai visas šīs iespējas izmantotu. Tur vēl ir daudz ko darīt," norādīja Kazāks.

Runājot par eirozonas nākotni, Kazāks uzsvēra, ka jāturpina reformas. "Eirozona pēc būtības ir monetāra savienība, kurā ir ļoti svarīgi, lai visi spēlētu pēc vieniem un tiem pašiem noteikumiem, lai biznesa cikls būtu diezgan sinhronizēts. Kā mēs redzam, tas joprojām nav fakts. Eirozonā ir ļoti dažādas ekonomikas. Ja skatāmies plašāk uz strukturālām reformām, tad ir jāmin darba tirgus, ražīgums, uzņēmējdarbības vide un vēl virkne lietu. Visām valstīm ir, ko darīt, un tas ir nebeidzams darbs. Turklāt tas nav atkarīgs no tā, ir eirozona vai nav. Vienkārši eirozonā tam visam ir daudz lielāka nozīme nekā tad, ja katrai valstij būtu sava valūta. Arī, ja mēs skatāmies uz eirozonu kopumā, aktuālās lietas ir skaidri zināmas - tas ir banku savienības, vienotā kapitāla tirgus jautājums. Eiropā bankām joprojām ir ļoti liela nozīme un citu tirgus spēlētāju pietrūkst. Finanšu tirgus Eiropā joprojām ir ļoti fragmentēts starp dažādām valstīm," uzsvēra centrālās bankas padomes loceklis.

Viņš arī norādīja, ka Latvijas nesenā pieredze banku sektorā un sekojošais "Moneyval" ziņojums skaidri parāda, ka naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas jautājumā pietrūkst kopīga eirozonas regulējuma.

"Tomēr, ja mēs uz visu to paskatāmies ar globālāku skatu, tad eirozonas izveidošana ir veiksmes stāsts. Jā, ir grūtības, bet ir izdarīts ļoti daudz, lai eirozonu darītu stiprāku un pret krīzēm noturīgāku. Kāda būs nākotne? Redzēsim!" pauda Kazāks.

Jau vēstīts, ka 2019.gada 1.janvārī aprit 20 gadi pēc eirozonas izveidošanas un pieci gadi, kopš Latvija ir eirozonas dalībniece.

Pašlaik eirozonā ir 19 no Eiropas Savienības dalībvalstīm un eiro ikdienā lieto 340 miljoni Eiropas iedzīvotāju. Eiro ir arī otra pasaulē visvairāk izmantotā valūta starptautiskajos norēķinos un valūtu rezervēs pēc ASV dolāra.

Top komentāri

Alberts
A
Noklausījos rīta interviju. Praktiski pēc katriem pieciem vārdiem viņš kādam pārprasīja: "Ja?". Un vienīgas, kas palicis atmiņā, ka viņam nav savu domu - kaut ko atstāsta, atsaucas uz citiem un pat ne par vienu tēzi neuzņemas atbildību. Riktīgi glums tipiņš, no kura jēgas nekādas.
Fakts
F
Ja viņš to sauc par veiksi, tad viņš , manuprāt domā savu un valdībnieku kabatas, tautai tikai nelaimes
Šitais pauts attēlā - kazladojevs
Š
būdams swedbankas servelants , ik pa brīdim no TV kastes , raidījumā 900 ' , skandēja , ka jāpaceļ nekustamā īpašuma nodoklis , jo nemaksāt cilvēkiem nebūs iespejas un tādejādi pildīšoties valsts kase . Reku ir viņu patiesā daba !
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Pilsoņu kara atgriešanās

Iepriekšējā nedēļā Sīrijas līdera Bašāra el Asada pretinieku bruņotie spēki sāka uzbrukumu (acīmredzami ne bez neoficiāla Turcijas atbalsta) valdības spēkiem, negaidīti ieņemot lielāko daļu valst...

Netveramie tvērumi

Paradoksāli, taču joprojām nav iespējams saņemt konkrētu atbildi uz jautājumu: vai un kad pa reālām sliedēm sāks kursēt reāli vilcieni Rail Baltica iecerētajā maršrutā.

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē