Kučinskis minēja, ka aizvadītais gads ārpolitikā un Eiropas politikā bijis sarežģīts - arvien vairāk vērojamas pašizolācijas tendences, vēlme demonstrēt stingru mugurkaulu un apšaubīt daudzpusējās sadarbības nozīmi. Šādas tendences esot vērojamas arī Latvijā.
Savukārt šogad, maijā gaidāmajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, būs jāvienojas par to, kāda būs Eiropas Savienības (ES) nākotne. Viņaprāt, arī Latvijai jādomā vai valsts "vēlas doties uz priekšu ar atvērtu sirdi un pašapziņu vai būvēt sētas". Ir izaicinājumi un apdraudējumi, ar kuriem nevaram tikt galā pašu spēkiem, uzsvēra Kučinskis.
Bijušais premjers arī minēja, ka Latvija ilgstoši mudinājusi savus sabiedrotos un partnerus domāt par informatīvās telpas drošību un riskiem. Viņaprāt, Latvija šajā jomā ir pierādījusi, ka ir pietiekami gudra valsts, lai spētu izanalizēt informācijas telpas riskus un radītu tādus sadarbības mehānismus, kas palīdzētu pasargāt iedzīvotājus no ļaunprātīgas ārējās ietekmes.
"Par pierādījumu tam kalpo fakts, ka šobrīd mūsu partneri aktīvi interesējas par iespējām pārņemt mūsu pieredzi vēlēšanu drošību garantēšanā. Mums aktīvi jālūkojas, lai Eiropas līmenī tiktu prasīta adekvāta atbildība no sociālo mediju un interneta platformām," teica politiķis.
Kučinskis uzrunā pieminēja arī finanšu sektora sakārtošanu. "Mums ar savu pieredzi un pieļautajām kļūdām ir jāpalīdz rast risinājumus šīm problēmām Eiropas līmenī. Tehnoloģiskajām inovācijām ir jākalpo noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas risinājumu ieviešanai," pārliecināts Kučinskis.
Viņš vērsa uzmanību, ka šobrīd ES pastāv dažādas pētniecības programmas, bet neviena nav mērķēta uz tehnoloģiju attīstīšanu finanšu sektora risku identificēšanai un novēršanai. Šādu tehnoloģiju radīšana būtu visas ES interesēs, uzsvēra politiķis.
Kas ir liels un kas mazs?
Margarēta
Apčidrinskis