Lauksaimnieki: Būtiskāka par politisko izcelsmi ir nākamā zemkopības ministra un viņa komandas kompetence

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) ģenerāldirektors Guntis Vilnītis norādīja, ka trīs partijas vienlaicīgi ved sarunas par valdības veidošanu un šoreiz šis process rit sarežģīti. "Neesmu dzirdējis loģiskus argumentus un priekšlikumus saistībā ar nodokļu politiku, pārsteidz diskusijas, ka gandrīz vai katrā reģionā varētu būt sava nodokļu politika. Šausmina kompetence, ar kādu politiķu uzstājas bez neērtības par šādām runām. Par potenciālo kultūras ministru vispār komentāru nebūs," sacīja Vilnītis.

Viņš piebilda, ka LOSP vēlas sagaidīt konkrētas vērtības un darāmos darbus, par ko partijas iestāsies. "Ir dzirdēts vārds "tiesiskums", taču nav skaidrības, kā to sakārtos. Izskanējušas runas arī par minimālās algas palielināšanu, taču atkal gribētos dzirdēt mehānismu, kā to paveikt," teica Vilnītis, norādot, ka pagaidām, iekams katrai partijai ir cits redzējums un uzstādījums par darāmajiem darbiem nevis vienots skatījums, partiju vienošanās ir grūti vērtēt. Arī politiskā retorika priekšvēlēšanu laikā un tagad atšķiras, neradot pārliecību, ka partijas atkal nemainīs nostāju kādā no jautājumiem.

Arī biedrības Zemnieku saeima valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš norādīja, ka būtiskākas par partiju amatu sadalījumiem valdībā ir ministru amata kandidātu prasmes un spēja sasniegt mērķus konkrētajā sfērā, kuru viņi vadīs. "Lai partija pārņemtu kāda ministra krēslu, ir jābūt gana daudz zināšanām un gana erudītiem un konstruktīviem cilvēkiem, kas to darīs, jo jārēķinās ar iesākto darbu. Attiecībā uz lauksaimniecību šim cilvēkam nebūs laika iepazīst nozares organizācijas, to vajadzības un ambīcijas, jo sarunas par nākamo plānošanas periodu ir tuvu finiša taisnei un tās ir ļoti strauji jāpārņem un veiksmīgi jānovada līdz galam," sacīja Lazdiņš, norādot, ka lauksaimnieki ir gatavi tikties ar potenciālajiem zemkopības ministra amata kandidātiem, bet savu vērtējumu dod par to, kura partijas pārstāvis šim amatam būs veiksmīgākais, ir pāragri.

Viņš arī atzina, ka vēl sekos garas un plašas partiju diskusijas par darāmajiem darbiem, līdz ar to pagaidām ir grūti vērtēt.

Kā ziņots, Jaunās konservatīvās partijas (JKP) veidotajā Ministru kabinetā partija sev bez premjera amata vēlētos arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra un iekšlietu ministra krēslus.

Nacionālajai apvienībai Visu Latvijai! -Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) tiktu kultūras ministra amats, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas un Zemkopības ministrijas vadības groži.

Saskaņā ar JKP piedāvājumu, apvienībai Attīstībai/Par! tiktu trīs ministrijas - Finanšu ministrija, Labklājības ministrija un Veselības ministrija -, kā arī Saeimas spīkera krēsls, kurā politiskais spēks, pēc neoficiālas informācijas, labprāt redzētu savu premjera amata kandidātu Arti Pabriku.

Partijai KPV LV JKP iecerējusi atvēlēt ekonomikas ministra un satiksmes ministra krēslus, bet Jaunajai Vienotībai - tieslietu ministra un aizsardzības ministra posteņus.

Ārlietu ministra amatā JKP gribētu redzēt neitrālu profesionāli - bezpartejisku diplomātu, par ko vienotos un virzītu visas koalīcijas partijas kopā.