Matīss: Izskatās pēc laupīšanas, vai ne?

Pārsteidza, ka tik ātri aizgājāt no Rīgas satiksmes pagaidu valdes. Ja cilvēks ar tik ilgu ierēdņa, ministra un Saeimas deputāta pieredzi kā jums piekrita ieņemt šo amatu, gan jau tas bija pārdomāts solis, rēķinoties ar riskiem un arī saņemot garantijas, ka netiks likti šķēršļi vajadzīgiem lēmumiem. Jūs, kā saka, uzmeta?

Pirmkārt, liels pārsteigums man bija jau, kad tiku uzrunāts šim amatam. Tolaik nelikās, ka situācija ir tik dramatiska, kā vēlāk izrādījās. Kad redzēju, ka šis darbs kļuva arvien neiespējamāks, nekas cits neatlika kā iet prom. Sākotnēji no Rīgas domes vadības un kapitāldaļu turētāja bija atbalsts visam, ko mēs veicām, arī auditam, taču pakāpeniski šis atbalsts zuda un pavisam samazinājās brīdī, kad kapitāla daļu turētājs nolēma kandidēt Eiroparlamenta vēlēšanās. Pretēji solījumiem netika izveidota padome, šobrīd nonākuši pie tā, ka tuvākajā laikā izsludinās konkursu personālatlases kompānijas izvēlei, kas prasīs vēl kādu laiku, tad tā atlasīs pretendentus padomes konkursam... Izskatās, ka vasaras beigas ir ātrākais, kad varētu tikt izveidota pilnvērtīgi darboties spējīga Rīgas satiksmes padome un tad arī pastāvīga valde.

Gan šis faktors, gan audita rezultātu slēpšana raisa aizdomas par kapitāldaļu turētāja vēlmi vilkt laiku. Kāds tam varētu būt iemesls?

Grūti teikt, kādi tam iemesli. Sākotnēji bija nostāja, ka nepieciešams iespējami ātri izveidot padomi, lai saimnieciskie lēmumi būtu nošķirti no politiskajiem. Diemžēl padomes izveidošana nesokas. Man, esot amatā, bija tikai viens mērķis – sakārtot Rīgas satiksmi tādā stāvoklī, lai uzņēmums varētu strādāt, lai kreditori neprasītu atpakaļ savu naudu, lai mēs varētu palielināt uzņēmuma paša ieņēmumus, samazināt izdevumus, arī nelietderīgos, kuru atklāšanai bija nepieciešams jau pieminētais audits. Bet šobrīd jau izskatās diezgan traki – ar katru gadu dotācijas apjoms pieaug, jo pieaug arī izdevumi.

Vai nav acīmredzama nevēlēšanās nepieļaut pārmaiņas, kas kādam var apturēt peļņas gūšanu? E-talona uzturētājiem, kompānijai, kas nodrošina mikroautobusu satiksmi Rīgā, starpniekiem degvielas iegādē...

Tāds iespaids rodas, ja paskatāmies piemēru ar SIA Rīgas karte, kura pārziņā ir elektronisko norēķinu sistēma. Rīgas satiksme pagājušo gadu saskaņā ar neauditēto gada pārskatu ir noslēgusi ar 6,3 miljonu eiro zaudējumiem pie apgrozījuma gandrīz 200 miljonu. Tikmēr Rīgas karte pagājušo gadu noslēgusi ar vairāk nekā 4 miljonu eiro peļņu pie apgrozījuma ap 23 līdz 25 miljoni eiro. Kā redzam, 

rentabilitāte šim uzņēmumam ir ļoti augsta, lai gan ieņēmumi veidojas tikai no Rīgas satiksmes apkalpošanas. Izskatās pēc tādas kā laupīšanas, vai ne?

Jo vairāk, ja uzņēmuma piedāvātā tehnoloģija uz šo brīdi ir jau krietni atpalikusi.

Tur jau tā lieta! Protams, 2008. gadā, kad ieviesa e-talonus, vēl nebija bezkontaktu maksājumu kartes. Bet nu tādas ir, visas bankas tās izsniedz un visur tās var lietot. Tiek piedāvāts veidot arī bezkontaktu skolēnu un studentu kartes – personificētas, ar visu bildīti. Visi norēķini ietu caur banku, nebūtu nekādu starpnieku. Jo problēma ir tā, ka Rīgas sabiedriskajā transportā nav iespējams norēķināties ar kredītkarti, arī pie šofera nevar – tikai maksājot skaidrā naudā. Alternatīva ir pirkt vienreiz lietojamo e-talonu – papīra gabaliņu, kurā iestrādāts čips. Bet tā pašizmaksa ir tik liela, ka puse no saņemtās naudas par braucienu aiziet par šīs vienreizējās biļetes saražošanu. Līdz ar to tādus lietot ir neizdevīgi.