Ministrs stāstīja, ka EM joprojām turpina apkopot informāciju par OIK likvidēšanas risinājumiem, tiek gatavots ziņojums par veiktajiem kontroles pasākumiem, kā arī noslēgts līgums ar zvērinātu advokātu biroju Ellex Klavins par OIK atcelšanas tiesisko izvērtējumu. Paralēli tiek izstrādāti normatīvi un to anotācijas, ko iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā. Paredzams, ka valdībā izmaiņas regulējumā tiks iesniegtas mēneša laikā.
"EM kompetencē ir normatīvo aktu izstrāde, lai OIK atceltu no 31.marta. To mēs varam izdarīt, bet jautājums ir par sekām. EM ir valsts institūcija, kurai jārīkojas atbildīgi, tāpēc norādīsim uz OIK atcelšanas tiesiskajiem riskiem u.c. aspektiem, tostarp budžetu, ārpolitiku, iekšpolitiku, enerģētikas drošību utt. To visu izvērtējot, varēs arī saprast, kāds varētu būt OIK atcelšanas potenciālais risinājums un kādi riski," skaidroja ministrs.
Nemiro atzina, ka OIK pāragras atcelšanas rezultātā valsts varētu tikt ierauta tiesvedību procesā, tomēr EM tas nebaida.
"No vairākiem OIK sistēmā iesaistītajiem uzņēmumiem esam dzirdējuši šādus draudus, bet mēs no draudiem nebaidāmies. Nevienam nevar aizliegt vērsties tiesā, bet tādā gadījumā prasība ir jāpamato. Tajā pašā laikā pastāv arī iespēja sniegt pretprasību," sacīja ekonomikas ministrs, piebilstot, ka potenciālajām tiesvedībām nevajadzētu ietekmēt OIK atcelšanas datumu.
EM patlaban veic arī aprēķinus, cik Latvijai varētu izmaksāt OIK atcelšana. Šādi aprēķini tiks apkopoti no AS Latvenergo, Finanšu ministrijas un citu institūciju sniegtās informācijas. "Pagaidām gan neesam saņēmuši pilnu informāciju no visām iesaistītajām pusēm, tāpēc konkrētus aprēķinus nevaru atklāt," piebilda ministrs.
Lūgts precizēt, vai OIK tiks atcelts no 31.marta, Nemiro atzina, ka šis jautājums nav EM kompetencē, bet par to būs jālemj Saeimai.
Jau ziņots, EM ir lūgusi iesaistīto pušu viedokli par OIK atcelšanu no šā gada 31.marta. Viedokli ir lūgts sniegt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai par ietekmi uz siltumenerģijas tarifiem pašvaldībās, AS Augstspriegumu tīkls par ietekmi uz elektroenerģijas sistēmas stabilitāti un cenu, kā arī Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijai par ietekmi uz atjaunojamās enerģijas ražošanu Latvijā.
Viedoklis lūgts arī Lauksaimnieku organizācijas sadarbības padomei un Zemkopības ministrijai par ietekmi uz lauksaimniecības nozari, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai par ietekmi uz vidi un klimata mērķu sasniegšanu, Finanšu nozares asociācijai par OIK maksājumu saņēmēju finansiālajām saistībām un Finanšu ministrijai attiecībā uz komercdarbības atbalsta regulējuma ievērošanu.
Tāpat viedokli lūgta sniegt AS Latvenergo par Saeimas lēmuma ietekmi uz Latvenergo koncernu, tostarp par AS Enerģijas publiskais tirgotājs 2018.gadā radušos izmaksu segšanu, atceļot OIK, ar kuru kārtējā gadā tiek segtas iepriekšējā gadā obligātā iepirkuma mehānisma ietvaros radušās izmaksas.
Vienlaikus EM lūgs Eiropas Komisijas (EK) viedokli par to, vai par atbalstu, kas elektrostacijām sniegts pirms 2007.gada 1.jūlija, būtu nepieciešams atsevišķs EK saskaņojums, ņemot vērā, ka informācija par to bija iekļauta EK 2017.gada 24.aprīļa lēmumā par valsts atbalstu, kā arī par to, vai būtu atgūstams tas atbalsts, kas izmaksāts elektrostacijām pirms minētā lēmuma spēkā stāšanās.
Juta
Kaimiņa solījums
Z Līvmane