Mēs vismaz kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā esam šos trīs ar pusi gadus par Vladimiru Putinu runājuši kā par kara noziedznieku, kurš jātiesā Hāgā un kuram neviens Rietumu līderis nespiedīs roku. Tomēr ASV prezidents Donalds Tramps Putinu nesen uzņēma ASV, izrādot dažādus simboliskus žestus, kas jau iztulkoti kā viņa leģitimācija un atgriešanās starptautiskajā apritē. Vai visam šim politiskajam simbolismam ir arī juridiskas sekas no starptautisko tiesību viedokļa? Vai pārējiem Rietumiem tas sasien rokas vēlmē vērsties pret Putinu?
Es uzskatu, ka Putina leģitimācija un atgriešana pie sarunu galda ir ASV kā lielākā spēlētāja politika, un būtībā ASV šajās sarunās darbojas kā starpnieks, jo Tramps jau savas prezidentūras sākumā ir paziņojis, ka karš tiks izbeigts 24 stundās. Tomēr, protams, ir aktuāli, kā uz to skatās Eiropa, jo Eiropā nupat ir nodibināts tribunāls kara noziegumu un agresijas iztiesāšanai attiecībā uz Krievijas un Ukrainas konfliktu un Eiropā visi šie mehānismi ir darboties spējīgi. Tomēr ir jāņem vērā tas, ka šeit notiek tāda kā berze starp pasaules lielvarām – ASV un Krieviju, kas, protams, skar naftas un gāzes resursus un ģeopolitiskos jautājumus. Bet, protams, ka šī tikšanās vieta – Aļaska – nav izvēlēta nejauši, jo Putins baidās ceļot cauri valstīm, kur viņš var tikt arestēts. Putina aresta orderis ir izdots, un Eiropa būtībā ir gatava viņu tiesāt, tiklīdz viņš nonāks attiecīgas valsts jurisdikcijā. Nekas nav beidzies, šīs sekas uz Krievijas amatpersonām turpinās attiekties, Putinu turpinās meklēt ar starptautiskajiem aresta orderiem attiecīgajās valstīs, kur viņš ceļos, sankcijas turpināsies tik ilgi, kamēr valstis to izlems, būtībā šis vis
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 21. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00