Sārts: Nesagatavotas valstis parasti cieš no informatīviem uzbrukumiem

Kas īsti ir ar bēdīgi slaveno fotogrāfiju, kurā redzams arī Rimšēvičs un par kuru Aizsardzības ministrija (AM) izplatīja pat oficiālu paziņojumu par tās datējuma laikiem Scanpix.com datubāzē? Tobrīd vairāk bija akcents uz fotogrāfijas datējuma laiku, nevis tās autentiskumu.

Notikumi tobrīd ļoti strauji attīstījās. Šim AM paziņojumam es vairāk saskatu pamatu tajā apstāklī, ka tās vietnes, kuras pārpublicēja šo rakstu un kuras monitorējam gan mēs, gan citi, un par kurām mēs zinām, ka tās ir saistītas ar Krievijas naritīvu izplatīšanu, nav tādas vietnes, kas pastāvīgi pārpublicē AP rakstus – tas nav standarta process, tas ir diezgan neparasti. Viņi sāka ļoti ātri izplatīt šo AP ziņu. Taču AM ar šo paziņojumu principā apturēja šā procesa tālāku izplatību. Ieraugot šīs informācijas pieaugošo apjomu, kādam bija šķitis, ka šī ir lieliska lieta, kuru var tālāk ekspluatēt un pastiprināt, kas pie tā jau mūsu sarežģītās situācijas būtu to vēl vairāk pasliktinājis. AM paziņojums, protams, steigā gatavojot, ar pieļautām kļūdām, tomēr apturēja procesa tālāku virzību. Tādēļ efekts tika panākts.Runājot par fotogrāfijas autentiskumu – to pārbaudot ar mums pieejamajiem tehniskajiem līdzekļiem, izskatās, ka tā ir, visticamāk, īsta. Kaut gan mūsdienās tehnoloģijas ir tik strauji gājušas uz priekšu, ka mēs 100% nevaram apgalvot, bet ar augstu ticamības pakāpi izskatās, ka tā ir īsta fotogrāfija. Bet es vairāk akcentu tomēr liktu uz to, kā šajā vidē šī ziņa tika izplatīta. Tas ir riskanti, jo šīs ir vietnes, kurās tiek izplatītas ziņas, kas rada negatīvas sekas.

Jūs esat izteicies, ka, tuvojoties vēlēšanām, lielākās bažas ir saistītas ar tālāku varas un tautas atdalīšanos. Ko ar to esat domājis?

Ticības jeb uzticēšanās zudums kļūst aizvien lielāks demokrātiskajiem procesiem. Ticība, ka vēlēšanu rezultāts ir īsts un patiess, ir tas lielākais pamatakmens. Mums varbūt nepatīk rezultāts, bet mēs to pieņemam – tā tauta ir vēlējusi, un tagad ejam uz priekšu. Pamatā lielākais, ko var panākt ar šo iejaukšanos, ir ticības zaudēšana. Ja tev nepatīk rezultāts un tu arī netici, ka tas ir īsts, tad tas atņem leģitimitāti tiem, kuri pēc tam valda. Tiklīdz šāda situācija izveidojas, tam ir daudz tālejošākas sekas spējā pārvaldīt valsti un citos aspektos.

Kāpēc jums šķiet, ka šajās vēlēšanās ir šādi riski? Latvijā ierasts, ka teju pēc katrām vēlēšanām jau nākamajā dienā sabiedrība ir neapmierināta ar iznākumu.

Protams, bet mēs visi akceptējam rezultātu. Bet tad, ja radīsies situācija – man nepatīk un es zinu, ka šis rezultāts nav patiess...

Bet mums nekad tā nav bijis, Latvijas sabiedrība nekad tā nav reaģējusi uz vēlēšanu rezultātu.

Nav bijis, patiesībā lielākoties nekur pasaulē tā nav bijis, jo parasti sistēma ir strādājusi. Tas, ko varam secināt no vēlēšanām, kuras esam redzējuši – vēlēšanas ASV, Francijā, Nīderlandē, tagad izskatās, arī Itālijā, kaut kādi elementi tomēr ir bijuši. Tajā pašā Ukrainā, kur mēģināja pat iejaukties vēlēšanu digitālajā sistēmā, kas principā pat izmainītu rezultātu – neveicās, bet mēģinājums bija.