Stabils siltums un pavasara zaļais posms vēl tik drīz neiestāsies

Šogad sajūta, ka ziema mums nozagta – viss februāris, kad parasti visaukstāk, bijis silts. Tas šķiet neparasti.

Jā, tā beigu beigās būs bijis, ka kārtīgi ziemas mēneši bijuši tikai divi – gan decembris, gan janvāris. Ja skatāmies klasiski pēc vidējām temperatūrām, tad decembris bija tikai mazliet siltāks par klimatisko normu, tomēr atbilstošs tam, kādam decembrim jābūt, savukārt janvāris bija par kādu grādu aukstāks, nekā vidēji mēdz būt. Līdz ar to bija divi absolūti normāli ziemas mēneši, taču februāris, kā tagad izskatās, noslēgsies kā aptuveni 3–4 grādus siltāks par normu, kas nozīmē, ka tas bijis tāds, kādam faktiski būtu jābūt martam.

Februāris šogad ir pavasara mēnesis.

Tiešām, piemēram, Liepājas pusē tieši 1. februārī vidējā diennakts temperatūra stabili paaugstinājās virs nulles un faktiski tā arī saglabājusies, tikai dažās dienās bijuši īsi iekritieni, un tas nozīmē, ka tur 1. februārī bija sācies arī meteoroloģiskais pavasaris. Līdz ar to ziema tiešām bijusi ļoti īsa. Tiesa, nevar teikt, ka ziemas pavisam nav bijis – janvāris bija ar stabilu salu, lai arī ne pārāk bargu, jo arī zemākā temperatūra, kāda šoziem Latvijā būs bijusi (jo diezin vai vairs būs zemāka), bija -22,8 grādi 21. janvārī šajā ziņā slavenajos Zosēnos. Parasti tie ir vismaz -25 līdz -30 grādi vismaz vienā vietā Latvijā.

Pierasts, ka sala periods ir ilgāks un jo īpaši, ka gadā aukstākais un sniegotākais ir februāris.

Jā, šogad ir tā, ka pavasaris atnācis agrāk, bet nav arī tā, ka tas ir kas nebijis. 

Paskatoties, kāds laiks bijis vēl pirms dažiem gadiem, redzam, ka 2016. gadā janvāra beigās sākās pavasaris. 

Tā robeža starp pavasari un vēl ziemu Latvijā ir novelkama teritoriāli diezgan ilgu laiku. Jo Latvijas austrumos joprojām ir ziema un Alūksnes pusē vidējais sniega biezums joprojām ir gandrīz 50 centimetru, tur šoziem noteikti par sniega trūkumu nevar sūdzēties, jo lielāko daļu februāra bija tuvu pusmetram biezs sniegs, vietām sasniedza arī pusmetru. Par laimi, tagad tas kūst pakāpeniski, līdz ar to lielu palu nebūs. Savukārt Kurzemē, Zemgalē un ap Rīgu sniega tiešām ir bijis pamaz. Ir gan arī atsevišķi izņēmumi – tepat Carnikavas, Ādažu pusē janvāra vidū dažas dienas bija stipri lokāli sniega gāzieni, arī Ādažos tad bija pusmetrīgs sniegs. Nelielā teritorijā, bet šur tur trāpījās.

Es teiktu, ka šī ziema nav bijusi īpaši silta vai īpaši īsa. Tā, protams, nav nekāda izcilā, bet Baltijas jūras un Atlantijas okeāna ietekmes klimatam nekas pārsteidzošs. Lai arī siltāka nekā parasti.