VPR uzskata, ka sagatavotais plāna projekts faktiski ir rīcības plāns Latgales plānošanas reģiona teritorijai, nevis visas austrumu pierobežas teritorijai. Definējot teritoriālo tvērumu, austrumu pierobeža esot nepamatoti samazināta, izslēdzot Vidzemi.
VPR Attīstības padome norāda, ka plāns jāpilnveido, lai tas atbilstu spēkā esošajiem nacionāla un reģionāla līmeņa plānošanas dokumentiem.
Attīstības padome izceļ vairākus būtiskus trūkumus austrumu pierobežas rīcības plānā, tostarp neskaidri definētu teritoriālo tvērumu, nepietiekami izstrādātu mērķu stratēģiju un ilgtspēju, kā arī neatbilstošu pieeju finansējuma plānošanā.
Attīstības padomes locekļi norāda, ka līdz šim nav notikusi visaptveroša diskusija par to, kas ir austrumu pierobeža Latvijas un Eiropas Savienības (ES) kontekstā. Neesot izvērtēts, kāda stratēģiskā nozīme drošības un ekonomiskās attīstības jautājumos tai būtu piešķirama, cik plaši pierobežas josla būtu skatāma un attiecīgi arī stiprināma. Vienlaikus neesot skaidri definēti principi, pēc kuriem noteikta pierobežas teritorija - ja Latgales plānošanas reģions iekļauts pilnā apmērā, tad no VPR iekļauts tikai Alūksnes novads.
Turklāt austrumu pierobežas rīcības plāns un tajā iekļautais teritoriālais tvērums esot pretrunā spēkā esošajiem hierarhiski augstākajiem plānošanas dokumentiem. Šī nepilnīgā pieeja nākotnē varētu kavēt piekļuvi ES daudzgadu budžeta līdzekļiem nākamajā plānošanas periodā, uzskata VPR.
No VPR teritorijas plānā ir iekļauts vienīgi Alūksnes novads, turklāt tas minēts tikai fragmentāri un pastarpināti. Šāda pieeja neveicina līdzsvarotu pierobežas teritoriju attīstību, uzsver VPR.
Papildus tam, patlaban plānā redzamas atsauces uz pašvaldībām pieejamu finansējumu, kas paredzēts projektiem, kurus, piemēram, Alūksnes novada pašvaldība jau īsteno vai drīzumā pabeigs. Šāda pieeja radot iespaidu, ka plānā tiek uzskaitītas jau esošās aktivitātes, nevis piedāvāti jauni un stratēģiski nozīmīgi risinājumi reģiona stiprināšanai. Turklāt VPR pārstāvjiem nav skaidrs, vai plāna ieviešanai tiks novirzīts atsevišķs valsts finansējums, kas nodrošinātu tā mērķtiecīgu īstenošanu.
VPR piebilst, ka Alūksnes novada pašvaldība, balstoties uz savu pieredzi, esot tiešā pierobežas teritorijā, jau iepriekš ir sniegusi būtiskus ierosinājumus Austrumu pierobežas rīcības plāna pilnveidošanai. Starp tiem ir aicinājums veidot vairākus pierobežas areālus - piecas pašvaldības, kurām ir tieša robeža ar austrumu kaimiņvalstīm, un pašvaldības, kas atrodas tuvākajā pierobežas teritorijā. VPR Attīstības padome uzskata, ka ES kontekstā pierobeža varētu tikt skatīta arī kā visas valsts mēroga jautājums.
Jau ziņots, ka rīcības plāns valsts austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.-2027.gadam apkopo jau iepriekš plānotās VARAM un citu nozaru ministriju ieceres, kā arī jaunus priekšlikumus austrumu pierobežas izaicinājumu risināšanai.
Plāns paredz austrumu pierobežas stiprināšanas jautājumu virzīt kā visas ES drošības jautājumu un daudzgadu budžetā pēc 2027.gada panākt papildu finansējumu specifiski ES austrumu pierobežas valstīm un reģioniem, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju.
Rīcības plāna publiskā apspriešana notika līdz 27.novembrim.