Šobrīd ir tā dīvainā situācija, kad viens Saeimas deputāts (Jurašs no Jaunās konservatīvās partijas) jau ir izdots kriminālvajāšanai, bet par otra (Zakatistova no KPV LV) izdošanu Saeimai tuvākajā laikā acīmredzot būs jālemj. Kā tas ietekmē valdošās koalīcijas darbu, stabilitāti, attiecības starp partijām?
Cik saprotu, tad koalīcijas stabilitāti tas nekādi nevarēs ietekmēt. Labi, balsojumos būs vēl par vienu deputātu mazāk, bet, cik es esmu dzirdējis, Zakatistova kungs paliks kā frakcijas vadītājs un līdz ar to joprojām turpinās darboties politikā, tajā skaitā koalīcijā.
Bet balsošanas iespēja viņam būs liegta.
Balsošanas iespēja gan viņam atkrīt. Viņš nevarēs piedalīties nedz komisijas sēdēs, nedz parlamenta lielajās sēdēs, bet frakciju vadīt viņš varēs.
Vai tam var būt ietekme uz nākamā Valsts prezidenta vēlēšanu rezultātu?
Nedomāju, ka viena balss varētu būt izšķiroša prezidenta ievēlēšanā. Šobrīd tad būtu jābūt ļoti lielai alternatīvai pretī Egilam Levitam, tiešām lielai personībai, lai notiktu kaut kāda opozīcijas konsolidēšanās ap Levitam alternatīvu kandidātu.
Kāds no pozīcijas varētu nebalsot par Levitu, ja būtu spoža alternatīva?
Es pieļauju, ka kāds no KPV LV varētu pieslieties šādā gadījumā opozīcijai.
Aiz aizvainojuma, ka vienu no viņu līderiem pārējie izdod kriminālvajāšanai?
Tā nav nedz esošā, nedz topošā prezidenta iniciatīva kādu izdot kriminālvajāšanai. Es domāju, ka deputāti ļoti labi saprot, ka, ja kādu neizdod kriminālvajāšanai, seko liels politisks skandāls, līdzīgi kā bija ar Aināru Šleseru. Arī parlamentārā izmeklēšanas komisija, kas bija tā sauktajā oligarhu lietā, secināja, ka, ja Šlesers būtu izdots kriminālvajāšanai, tas arī būtu varbūt kaut kā sekmējis izmeklēšanu un vismaz sabiedrībā radītu pozitīvāku tiesiskuma apziņu.
Bet tad varbūt nevajag dot parlamentam iespēju lemt šādus jautājumus? Proti, ja ģenerālprokurors uzskata, ka kriminālvajāšanai ir pamats, tad šis process lai sākas automātiski?
To var visu noregulēt Saeimas Kārtības rullī. Tā izmaiņu izskatīšana 2. lasījumā vēl ir priekšā. Es pieņemu, ka būs dažādas iniciatīvas, pat ka deputātiem nav šīs imunitātes pret kriminālvajāšanu. Bet jau skaidrs, ka šīs izmaiņas saistībā ar Saeimas deputātu izdošanu kriminālvajāšanai stātos spēkā tikai ar nākamās Saeimas darbības laiku, lai nesanāk tā, ka šī Saeima lemj par ļoti konkrētām personām un līdz ar to iespaidota konkrēta lēmuma pieņemšanā, vadoties pēc situācijas.
Un tāda pieredze jau bijusi...
Nav noslēpums, ka pagājušajā Saeimā tad, kad šīs konkrētās izmaiņas Saeimas Kārtības rullī tika virzītas, tas notika saistībā ar Latvijas Reģionu apvienības deputāta Daiņa Liepiņa gadījumu. Līdz ar to, ja arī tiek šīs izmaiņas pieņemtas, visdrīzāk pie tām būs arī atruna, ka tās tiks piemērotas, sākoties nākamās Saeimas darbības periodam, bet neskars šos deputātus, kurus izdod kriminālvajāšanai 13. Saeimā.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 25. aprīļa, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
.
Zaķis Tistovs
Nešaubīgi