"Pretējā gadījumā mēs vienkārši nespēsim savilkt kopā galus, pat samazinot aizsardzības izdevumus. Ieņēmumi no naftas un gāzes samazinās, un ekonomika to nevar pilnībā kompensēt," sacījis avots.
Saskaņā ar avota sniegto informāciju nākamā gada valsts budžeta projektā aizsardzībai un drošībai tiks atvēlēti nedaudz vairāk kā 8% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Izdevumi militārajām vajadzībām 2026.gadā netiks samazināti, bet tos var samazināt 2027.gadā, ja nenotiks karadarbība Ukrainā, piebildis avots.
"Pat uguns pārtraukšanas gadījumā joprojām būs nepieciešams ražot munīciju un bezpilota lidaparātus, taču nedaudz mazākā apjomā," sacījis avots, uzsverot, ka Rietumi būs palielinājuši aizsardzības izdevumus, tāpēc Krievija nevarēs atpalikt..
"Nebūs atgriešanās pie līmeņa, kāds bija pirms īpašās militārās operācijas," viņš teicis, lietojot Krievijā izmantoto oficiālo nosaukumu iebrukumam Ukrainā.
Ekonomists Sergejs Aleksašenko, kurš 90.gados bija Krievijas finanšu ministra vietnieks un Krievijas Centrālās bankas valdes priekšsēdētāja pirmais vietnieks, bet tagad ir domnīcas "NEST Centre" pētnieks Londonā, aģentūrai "Reuters" sacīja, ka arī viņš sagaida nodokļu palielināšanu. Aleksašenko pieļāva, ka budžeta izdevumi tiks samazināti, indeksējot pensijas un sociālos pabalstus zem inflācijas līmeņa, ko Krievijas Centrālā banka 2025.gadā prognozē 6-7% apmērā.
Jūlijā Krievijas budžeta ieņēmumi no naftas pārdošanas samazinājās līdz 710 miljardiem rubļu (7,6 miljardi eiro), kas ir par trešdaļu mazāk nekā tajā pašā mēnesī 2024.gadā, ziņo aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz Krievijas Finanšu ministrijas datiem.