Viņaprāt, šāds scenārijs nav diez ko reāls, jo par to būtu jāvienojas visām pārējām alianses dalībvalstīm un savstarpējā izslēgšana NATO iekšienē "neliecinātu ne par ko labu".
"Ja tīri teorētiski līdz šādai lemšanai nonāktu, tas būtu absolūti nelabvēlīgs precedents NATO kā aliansei," teica eksperts, norādot, ka ar saviem paziņojumiem Greiems, iespējams, mēģina pievērst uzmanību Turcijai, vienlaikus cenšoties nomaskēt to, ka, iespējams, tieši ASV prezidenta Donalda Trampa rīcību rezultātā konkrētā situācija vispār ir radusies.
Runājot par radušos situāciju kopumā, Sprūds vērtēja, ka patlaban ir "lielo valstu saspīlējumu sezona", kas mazajām valstīm nebūt nav labvēlīgi.
"Arī mūsu prezidents Egils Levits uzsvēris, ka saistībās bāzēta kārtība ir svarīga, jo tiklīdz sākas spēka spēle starp lielvalstīm, cieš mazās valstis, tostarp, arī Latvija," teica Sprūds.
Kopumā viņš vērtēja, ka Latvijai lielākās bažas varētu radīt tas, ka gan ASV, gan Turcija ir NATO dalībvalsts un, ja rodas savstarpējas nesaskaņas, rodas jautājums - vai krīzes situācijās alianse būtu efektīva un darboties spējīga.
"Negribas domāt tos negatīvākos scenārijus, bet kopumā atmosfēra nav labvēlīga," sprieda eksperts.
Viņš norādīja, ka Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdoana rīcība ir izprotama, jo gan viņam, gan viņa partijai krīt reitingi un vairums valsts iedzīvotāju ir neapmierināta ar Sīrijas bēgļu klātbūtni. Sprūda ieskatā, ar savām darbībām Erdoans cenšas "nošaut vairākus zaķus vienlaikus", proti, viņš mēģina parādīt sevi kā līderi, cenšas likvidēt kurdu pretestību un, pārvietojot bēgļus no Turcijas uz Sīriju, centīsies "atšķaidīt" bēgļu daudzumu Turcijas teritorijā.
Vienlaikus Erdoans izmanto iespēju kaulēties ar Eiropas Savienību (ES), jo, lai gan ES pret Turcijas darbībām iebilst un ir kritiska, viņš draud "atvērt bēgļu vārtus" uz Eiropu.
"ES šajā situācijā ir slikta un vēl sliktāka izvēle. Lai gan viņi nosoda Turcijas darbības, rēgs par pēdējo bēgļu krīzi vēl ir pārāk spēcīgs un, domāju, ka turpmāk ES būs piesardzīga savos izteikumos," sprieda eksperts.
Jau vēstīts, ka Turcija trešdien sāka plašu uzbrukumu kurdu kontrolētajām teritorijām Sīrijas ziemeļaustrumos, vispirms veicot intensīvu bombardēšanu, bet tad izvēršot sauszemes spēku ofensīvu, kas kļuvis iespējams pēc tam, kad apvidu pameta tur dislocētie ASV spēki.
Tramps trešdien paziņoja, ka Turcijas uzbrukums kurdu spēkiem Sīrijā ir slikta ideja un viņš neatbalsta šo militāro operāciju. Vienlaikus viņš pavēstīja, ka Turcija tagad ir atbildīga par visiem grupējuma Islāma valsts kaujiniekiem reģionā.
Trampa negaidītais svētdienas lēmums izvest ASV karaspēku no Sīrijas ziemeļiem, kur tas līdz šim aizsargāja kurdus no Turcijas uzbrukuma, izsaucis plašu nosodījumu kā starptautiskajā sabiedrībā, tā pašā ASV, arī no Trampa sabiedroto puses, kas kritizējuši prezidentu, ka viņš nodod kurdus, kas Sīrijā ASV vadītajā operācijā pret džihādistu grupējumu Islāma valsts nesuši lielus upurus.
Pirmdien ASV republikāņu senators Greiems paziņoja, ka ASV Senāts piemēros Turcijai sankcijas un aicinās uz laiku izslēgt Turciju no NATO, ja tā iebruks Sīrijas ziemeļaustrumos un uzbruks kurdu spēkiem. Trešdien Greiens paziņoja, ka Kongress liks Turcijai dārgi samaksāt par savu ofensīvu pret Sīrijas kurdiem.
Francijas Eiropas lietu ministre Amelī de Monšelēna piektdien paziņoja, ka saistībā ar Turcijas uzbrukumu kurdu kontrolētajām teritorijām Sīrijā "dienas kārtībā" ir Eiropas Savienības (ES) sankcijas pret Turciju. To viņa paziņoja pēc tam, kad ANO Drošības padome bija atteikusies nosodīt Turcijas ofensīvu.
ES valstu iekšlietu ministri, otrdien sanāksmē Luksemburgā apspriežot migrāciju, pauda bažas, ka Turcijas draudi nosūtīt savu karaspēku uz Sīrijas ziemeļaustrumiem var izprovocēt jaunu bēgļu vilni uz Eiropu.
Nosodot ES kritiku par Sīrijā uzsākto operāciju pret kurdu spēkiem, Erdoans piedraudēja "atvērt vārtus" uz Eiropu viņa valstī esošajiem sīriešu bēgļiem.
Tikmēr NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs trešdien aicināja Turciju izrādīt savaldību operācijās pret kurdu spēkiem Sīrijā, brīdinot, ka cīņu pret džihādistu grupējumu "Islāma valsts" nedrīkst pakļaut riskam.
Savukārt piektdien Stoltenbergs Stambulā paudis atbalstu Turcijai, norādot, ka neviena cita NATO dalībvalsts nav piedzīvojusi tik daudz teroristu uzbrukumu kā Turcija.
Stoltenbergs kopīgā preses konferencē ar Turcijas ārlietu ministru Mevlitu Čavušolu apliecināja, ka NATO iestājas par Turcijas drošību. Taču Stoltenbergs norādīja, ka dalījies savās "bažās par reģiona destabilizēšanu", un ieteicis Ankarai saglabāt savaldību.
"NATO sabiedroto vidū valda atšķirīgi viedokļi," atzina NATO ģenerālsekretārs, runājot par Turcijas kritiku, bet piebilda, ka NATO atbalsta Turciju ar pieciem miljardiem dolāru (4,53 miljardiem eiro) militārajai infrastruktūrai.
ļuļa
reptilis
atkal uzmeta kurdus