ASV labi pazīstamā aktīvista Čārlija Kērka slepkavība un pēcākā ASV prezidenta Donalda Trampa rīcība, panākot populāra politiskā komēdijšova vadītāja atlaišanu, rada jautājumus un vienlaikus iezīmē Savienoto Valstu iekšpolitiskās cīņas lauku.
Nule piedzīvotā vairāku desmitu Krievijas militāro dronu ielidošana Polijas gaisa telpā izraisījusi plašu starptautisku rezonansi, tostarp ar jaunu sparu liekot uzliesmot diskusijām, kādas darbības šajā gadījumā paredz vai neparedz līgums par Ziemeļatlantijas aliansi. Vēl svarīgāk, ka ASV rezervētās nostājas pret šo incidentu dēļ tikpat sparīgi atjaunojušās diskusijas par visas alianses nākotnes perspektīvām
Nule kā Ķīnā risinājās divi starptautiski nozīmīgi notikumi – Šanhajas Sadarbības organizācijas (ŠSO) valstu līderu samits un parāde par godu Otrā pasaules kara beigu 80. gadadienai. Abi izraisīja starptautisku rezonansi, un vispirms jau tāpēc, ka samita laikā Tiaņdzjiņas pilsētā Ķīnas līderis Sji Dzjiņpins prezentēja daudzpolāras pasaules kārtības vīziju. Kas slēpjas aiz jēdziena «pasaules kārtība», kamdēļ vadošās nerietumu valstis tik uzstājīgi prasa tās pārskatīšanu, un kamdēļ tieši tikšanās Tiaņdzjiņā var kļūt par lūzuma punktu šajā procesā?
Paralēli ar apgalvojumiem par mākslīgā intelekta (MI)
tālāku, neizbēgamu attīstību un aizvien plašāku tā lietošanu
visdažādākajās dzīves sfērās aizvien skaļākas kļūst arī skeptiķu
balsis, kuri salīdzina MI nozarē notiekošo ar šā gadsimta sākumā
piedzīvoto tā saucamo dotkomu krīzi un lielākā vai mazākā
mērā paredz līdzīgu likteni arī daudzām MI kompānijām. Cik
pamatoti ir šādi salīdzinājumi, un kādas ir reālās – bez reklāmas
un pašslavināšanās – MI nozares perspektīvas?
Atteikšanās no vēstuļu piegādēm līdzšinējā regularitātē, citu pasta pakalpojumu pārmaiņas un arvien augošās cenas izsauc daudz jautājumu un nereti arī neapmierinātību daudzu iedzīvotāju vidū ne vienā vien valstī. Kādēļ šādas pārmaiņas notiek, un vai tas nozīmē, ka ar laiku no pasta funkcijām to tradicionālajā izpratnē valstis varētu atteikties pavisam?