Nedz Berlīnē, nedz Londonā, Parīzē vai Romā šādus monumentus meklēt nav vērts. Jā, tur apskatāmi pieminekļi, kas veltīti uzvarām atsevišķās zīmīgās kaujās (kā, piemēram, Nelsona kolonna Londonā) vai karos (dažādas triumfa arkas), slavenu karavadoņu un valstsvīru statujas, taču ne pieminekļi, uz kuriem būtu iegravēts valsts proklamēšanas brīdis vai vismaz norāde, ka tie veltīti šim zīmīgajam notikumam, raksta All About History. Teritorijās ar senām valstiskuma tradīcijām šādi datumi jau sen piemirsušies, taču citur pasaulē tie joprojām šķiet aktuāli.
PROM NO CITU IETEKMES
Eiropā viens no senākajiem pieminekļiem, kas veltīts neatkarības iegūšanai, aplūkojams Nīderlandes pilsētā Hāgā, raksta Travel + Leisure. Tā nosaukums ir Plein 1813 – atgādinājums par gadu, kad pēc Napoleona sakāves beidzās Francijas valdīšanas laiks Nīderlandē un tika nodibināta Apvienotās Nīderlandes suverēnā hercogiste, kas vēlāk transformējās par Nīderlandes karalisti. Iespaidīgā monumenta atklāšanas ceremonija notika 1869. gada 17. novembrī, un tajā galvenā loma bija atvēlēta karalim Villemam III.
Klīdušas runas, ka tieši viņš tēlniekiem nepārprotami devis uzdevumu pieminekļa kompozīcijā līdz ar dažādiem holandiešus un vispār visus nīderlandiešus raksturojošiem simboliem (piemēram, Holandiešu Jaunavu, kas slejas monumenta virsotnē), iekļaut arī sava priekšteča Villema I skulptūru, raksta All About History. Nekādas īpaši nozīmīgas ietekmes uz neatkarības izcīnīšanu šim monarham gan nav bijis, vienkārši viņš, pateicoties savai aristokrātiskajai izcelsmei, atradies pareizā vietā un pareizā laikā. Bet kurš nu to tagad vairs atceras...
Jāpiebilst, ka ar vārdu plein holandiešu valodā tiek apzīmēts skvērs vai apzaļumots laukums, un vieta, kur atrodas 1813. gada notikumiem veltītais piemineklis, pilnībā atbilst šim apzīmējumam. Laukumā atrodas rūpīgi koptas puķudobes (ziedi ir holandiešu vājība vēl kopš tulpju mānijas, ko mēdz dēvēt arī par histēriju vai afēru, laikiem XVII gadsimtā), apkārt aug varenas kastaņas. Šis Hāgas rajons ir tāds kā klusais centrs, ap laukumu savas rezidences iekārtojušas ārvalstu vēstniecības, turpat atrodas muzejs Sophiahof, kurā iespējams smelties informāciju par savulaik notikušo Indonēzijas kolonizēšanu (ne viss te ir kolonizatoru pēctečiem glaimojošs), un pavisam netālu atrodas arī Hāgas Miera pils, kur pajumti radušas dažādas starptautiskās organizācijas.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 14. - 20. novembra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!