Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

Ziņas

Moneyval vērtējumu par Latviju varētu mainīt vien pēc vairākiem gadiem(3)

Eiropas Padomes komiteja noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai Moneyval un Finanšu darījumu darba grupa (FATF) savu vērtējumu par situāciju Latvijas finanšu sektorā varētu mainīt vien 2023. gadā, otrdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas sēdē sacīja Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks un premjera izveidotās darba grupas vadītāja vietnieks Jānis Bekmanis.

Sliktāk, kā sākotnēji lēsts © DIENA(5)

Aizvien vairāk sāk šķist, ka mūsu valsts ekonomiskās augšupejas slāpējošo faktoru ir vairāk, nekā domāts iepriekš. Pagājušajā piektdienā iznākušie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) izmaiņām gada otrajā ceturksnī, lai arī daudz neatšķiras no sākotnējā aprēķina, kas bija visai pieticīgs, bet nelika domāt par kādas ekonomikas katastrofas tuvošanos, tomēr detalizētāks izklāts par sniegumu konkrētās ekonomikas nozarēs ne vienam vien var likt nepatikā saraukt degunu.

Piesātinājums bremzē cenas © DIENA

Nemetot lielus līkumus, pasaules ekonomiskās tendences ienāk arī Latvijā un šobrīd visizteiktāk atspoguļojas rūpniecības nozarē gan attiecībā uz produkcijas izlaides svārstībām, gan arī attiecībā uz saražoto preču cenu pārmaiņām. Abos gadījumos ir jūtama visai izteikta bremzēšanās.

Izkļūt no zemo algu slazda © DIENA(6)

Zems iedzīvotāju atalgojums var izrādīties kavēklis tautsaimniecības attīstībai, sevišķi tad, ja valsts demogrāfiskā situācija ir slikta. Liels niecīgu algu īpatsvars signalizē, ka Latvijas tautsaimniecībā trūkst tādu uzņēmumu, kuri prot radīt preces un pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību, un norāda uz to, ka valsts iekšējais tirgus ne vien ir mazs, bet arī ar zemām attīstības perspektīvām. Tiesa, pēdējos gados Latvijas ekonomika darba samaksas jomā piedzīvo uzlabojumus, un tas uz aizvien lēnākas pasaules tautsaimniecības izaugsmes fona var palīdzēt sildīt valsts ekonomiku, tādējādi vismaz daļēji kompensējot negācijas, kuras patlaban aizvien izteiktāk kļūst novērojamas ārējos tirgos.

Tūrismā ir gan sasniegumi, gan neizmantotas iespējas © DIENA(1)

Šā gada otrajā ceturksnī Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs apkalpots kopumā 781,1 tūkstotis viesu, kas ir par 1,1% vairāk nekā pagājušā gada otrajā ceturksnī, vēsta Centrālā statistikas pārvalde un arī informē, ka viesu vidū bija 548,1 tūkstotis ceļotāju no ārvalstīm, kas ir par 1,8% vairāk nekā otrajā ceturksnī pērn. Diena vairākiem ekonomistiem jautāja, kā patlaban vērtējama tūrisma, un it īpaši darījumu tūrisma, loma Latvijas ekonomikā un kādas ir tūrisma attīstības perspektīvas.

Gaida lielu konferenču centru © DIENA

Darījumu tūrisma organizētāji Eiropā meklē aizvien jaunus galamērķus konferenču, kongresu un citu lietišķa rakstura pasākumu rīkošanai, līdz ar to Rīgai ir labas izredzes piesaistīt šādus pasākumus. Konferenču bizness un kopumā darījumu tūrisms "ir un būs viens no stūrakmeņiem, kas Latvijas tūrisma nozarei var palīdzēt attīstīties", atbildot uzDienas jautājumu, apstiprina Ekonomikas ministrija (EM).

Rīgā, Jūrmalā un Daugavpilī ir plašas iespējas attīstīt darījumu tūrismu © DIENA(1)

Šā gada otrajā ceturksnī Rīgas viesnīcās un citās tūristu mītnēs apkalpoti 410,9 tūkstoši ārvalstu ceļotāju, kas ir par 2,1% mazāk nekā otrajā ceturksnī pērn, rāda Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati. Lai arī Rīga ir piedzīvojusi ārvalstu tūristu skaita kritumu, tomēr kopumā tā tūristu piesaistē ievērojami pārspēj citas Latvijas pilsētas un novadus. Rīgā uzņemti 75% no visiem ārvalstu ceļotājiem, nākamā ir kūrortpilsēta Jūrmala, kurā uzturējies 9,1% ārvalstu viesu, savukārt Latvijas otrajā lielākajā pilsētā (pēc iedzīvotāju skaita) Daugavpilī nakšņojis tikai viens procents no visiem ārvalstu tūristiem, vēsta CSP.

Agile ražas laiks IT nozarē © DIENA(2)

Ja izlemjat celt māju, tas notiks secīgos posmos – viena speciālistu komanda lies pamatus, otra būvēs sienas, vēl cita liks jumtu utt. Jūs kā pasūtītājs varat gaidīt gadu, kad māja būs pilnībā pabeigta, un to apskatīt tikai tad vai arī varat novērtēt katru mājas posmu atsevišķi un, ja nepieciešams, veikt tajos savas korekcijas. Šādu analoģiju piesauc Accenture projektu piegādes (Delivery) vadītājs Jānis Paksis, stāstot par lielu IT projektu mūsdienīgu īstenošanu.

Ekonomika balansēs starp plusiem un mīnusiem © DIENA(4)

Latvijas sliktie ārējās tirdzniecības dati, tajā skaitā eksporta samazināšanās jūnijā par 8,2%, rēķinot gada izteiksmē, liek uzdot likumsakarīgus jautājumus par to, cik spēcīgi globālās negācijas var ietekmēt mūsu valsts iedzīvotāju labklājību, un par to, kuras tautsaimniecības nozares globālo notikumu ietekmē varētu piedzīvot sašaurināšanos un kurām ir iespēja pretendēt uz pieaugumu. Labā ziņa ir tā, ka ekonomisti tūlītēju krīzi nesola, savukārt sliktā – atsevišķi ekonomikas virzītājspēki var iekļūt mīnusos, kas neizskatās labi, domājot par valsts labklājības tālāko pieaugumu.

Par PNB maksātnespējas administratoru lūdz apstiprināt Vigo Krastiņu(10)

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), reaģējot uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu atzīt AS PNB Banka par tādu finanšu iestādi, kas ir vai nonāks finanšu grūtībās, un Eiropas Vienotā noregulējuma valdes (Single Resolution Board) lēmumu neveikt bankas noregulējumu, ir sagatavojusi pieteikumu tiesai par AS PNB Banka maksātnespējas procesa uzsākšanu. Pieteikums ceturtdien, 22. augustā, ir iesniegts Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, vienlaikus lūdzot tiesu lemt par bankas maksātnespējas procesa administratora Vigo Krastiņa iecelšanu.

Idejas dzīvotspējai vissvarīgākā ir motivācija © DIENA

"Lai biznesa ideja kļūtu dzīvotspējīga, vissvarīgākā ir motivācija – kāpēc jaunais uzņēmējs to grib darīt? Ja nav motivācijas, labāk sevi nemocīt un neko nesākt, jo tad var sanākt darīt to, kas pašam nemaz nepatīk vai īsti nesanāk," uzskata Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Valmieras biznesa inkubatora vadītājs Jurģis Priedītis. Viņš piebilst: "Uzņēmējdarbība ir prasīga. Tas nav algots darbs ar garantētu algu, kas noteiktā datumā ienāk bankas kontā par noteiktu nostrādāto stundu skaitu. Tas ir 24 stundu darbs septiņas dienas nedēļā, it īpaši sākumā, kad nekā nav. Protams, motivācija var būt arī nauda, bet ir jāpatīk lietai, ko dari. Un naudai arī ir jāpatīk, tas ir dzinulis pelnīt vairāk."

Ceļotāji grib gan daudz uzzināt, gan atpūsties © DIENA

Tūrisma operators Interlux Travel tūrisma tirgū ir jau četrus gadus. "Šogad mūsu mērķis ir apkalpot ievērojami vairāk ceļotāju nekā aizvadītajā gadā," saka tūrisma operatora Interlux Travel Latvijas filiāles vadītājs Vitālijs Puķīts. Interlux Travel piedāvā vairāk nekā 90 ceļojumu ar lidmašīnām, prāmjiem un autobusiem.

Aizvien vēl kāpina apjomus © DIENA

Iepriekšējos gados un vēl joprojām vērojamā ekonomiskā izaugsme Latvijā un ar to saistītais iedzīvotāju ienākumu pieaugums ir veicinājis tirdzniecības apjomu kāpumu mūsu valstī.

Nepatīkamās pasaules tautsaimniecības tendences iezogas arī mūsmājās © DIENA(11)

Daudz apspriestās globālās tendences saistībā ar ekonomiskā pieauguma tempa mazināšanos diemžēl nav metušas līkumu arī Latvijai. Mūsu valsts tautsaimniecības izaugsmes temps jūtami rūk jau divus ceturkšņus pēc kārtas, līdz ar to sliktāki ekonomikas dati vairs nav uzskatāmi par atsevišķu gadījumu, bet gan sākuši izvērsties tendencē. Galvenais jautājums ir par to, vai šī tendence novedīs līdz reālai krīzei, vai arī runa būs tikai par lēnākas izaugsmes perioda iestāšanos, bet pēc tam ekonomika atsāks strādāt ar vēl lielākiem apgriezieniem.

Izvēlas veselīgus produktus © DIENA

Lai gan daudzi mūsu valsts iedzīvotāji finansiālā ziņā dzīvo visai pieticīgi un Latvija neierindojas turīgāko Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, tomēr mazumtirdzniecību raksturojošie dati rāda – pircēji iepērkas visai intensīvi.