Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Ziņas

Linkaits nepakļausies Kariņa spiedienam © DIENA(31)

Sen nepiedzīvotu politisku un publisku spriedzi izraisījuši maija vidū paziņotie konkursa par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu 2021.–2030. gadam rezultāti, situācijā iesaistoties pat premjeram Krišjānim Kariņam (JV), kura rīcība, kā arī komunikācijas stils ar satiksmes ministru Tāli Linkaitu (JKP) jau tiek raksturots kā diezgan klajš politiskais spiediens uz valdības kolēģi un nepamatota, premjera kompetencei neatbilstoša iejaukšanās publiska konkursa procedūrās.

EK apstiprina Lufthansa glābšanas plānu(1)

Eiropas Komisija (EK) ceturtdien apstiprināja apjomīgo Vācijas nacionālās aviokompānijas Lufthansa glābšanas plānu, lai palīdzētu vienai no pasaulē lielākajām lidsabiedrībām pārvarēt koronavīrusa pandēmijas radīto krīzi.

Pagaidām nav skaidrības, kāds atbalsts aizstās dīkstāves pabalstu © DIENA(4)

Lai gan 30. jūnijā beidzas dīkstāves pabalstu piešķiršana, tomēr pagaidām vēl nav skaidrs, kāds atbalsts stāsies vietā. Finanšu ministrijā gan uzsver, ka jau maijā ir panākta konceptuāla vienošanās, ka pēc dīkstāves pabalsta beigām tiktu izmaksātas algu subsīdijas uzņēmumiem, kuri nonākuši īslaicīgās grūtībās.

Latvijā slēgti Čili pica restorāni(3)

Latvijā slēgti visi Lietuvas Čili Holdings piederošā uzņēmuma Čilija Pizza restorāni Čili pica, taču tirgū darbojas franšīzes turētājam Tiamo grupa piederošās picērijas, aģentūrai LETA pastāstīja Čilija Pizza pārstāvji.

EM: Tūrisma nozarei jau sniegts atbalsts 20 miljonu eiro apmērā

Tūrisma nozarei jau sniegts atbalsts 20 miljonu apmērā, un tiek strādāts pie papildu atbalsta instrumentiem vēl 24,5 miljonu apmērā straujākai darbības atjaunošanai, informēja Ekonomikas ministrija (EM). Ministrija ir neizpratnē par tūrisma nozaru organizāciju nosūtīto vēstuli Eiropas Komisijai, sniedzot tai maldinošu informāciju par atbalsta trūkumu tūrisma nozares uzņēmumiem.

Eiropa dzīvo jaunu ekonomikas kontrastu gaidās © DIENA(5)

Dažādas tautsaimniecības krīzes ir neizbēgamas, tāpēc, lai tās vieglāk pārdzīvotu, visai nozīmīgs ir ekonomiskais kurss tā dēvētajos labajos laikos. Šādi labie laiki ir piemēroti konkurētspējīgas ekonomikas būvēšanai un uzkrājumu veidošanai, radot iespēju valsti padarīt turīgāku un finansiāli varenāku līdz ar katru ekonomikas augšupejas fāzi un vienlaikus ļaujot vieglāk pārdzīvot krīzes brīžus un tajos piesaistīt kapitālu, kas bēg no citām, finansiālā ziņā mazāk veiksmīgām valstīm.

Eksports strauji nobremzē © DIENA(2)

Aizveroties valstu robežām un iedzīvotājiem pazūdot no ielām un uzturoties savās dzīvesvietās, radušās problēmas ar operatīvu preču piegādi. Turklāt arī patērētāji kļuvuši ievērojami kūtrāki iepērkoties, un tādējādi mazinājies pieprasījums pēc ārvalstīs ražotajām precēm. Tas attiecas gan uz Latviju, gan citām valstīm, to vidū arī uz mūsu svarīgākajām eksporta partnerēm. Nav brīnums, ka šādā situācijā no valsts izvesto preču apjoms ir piedzīvojis straujāko kritumu kopš iepriekšējās finanšu krīzes.

Uz starptautisko sadarbību vērsta ekonomika © DIENA

Cilvēkiem, kuri vēlas atrast darbu vai arī attīstīt savu biznesu Vidusjūras salu valstī Maltas Republikā jeb vienkārši Maltā, jārēķinās ar to, ka šajā valstī ir divas oficiālās valodas – maltiešu un angļu valoda. Piesakoties darbā valsts iestādēs, parasti tiek prasīts zināt abas šīs valodas, savukārt biznesa vidē pieprasītāka ir angļu valoda labā līmenī. Dažādiem palīgdarbiem pietiek vien ar angļu valodas pamatzināšanām.

FM: Pandēmija būtiski samazināja Latvijas preču eksporta vērtību

Covid-19 pandēmija būtiski samazināja Latvijas preču eksporta vērtību, informēja Finanšu ministrija (FM). Ministrijā atzina, ka fiksētais eksporta kritums aprīlī bija straujākais kopš 2009.gada oktobra, ko lielā mērā ietekmēja Covid-19 pandēmijas izraisītās sekas.

Lufthansa likvidēs 22 000 darbavietu(1)

Vācijas nacionālā aviokompānija Lufthansa ceturtdien paziņoja, ka likvidēs 22 000 pilnas slodzes darbavietu, ņemot vērā prognozes par vāju ceļojumu pieprasījuma atgūšanos pēc koronavīrusa pandēmijas krīzes.

Iesaka ieguldīt, taču pakāpeniski © DIENA(2)

Iedzīvotāju labklājību raksturo ne tikai ienākumi, kas radušies, saņemot darba algas, bet arī veiksmīgs brīvo līdzekļu izvietojums. Ar pēdējo Latvijā mums ir diezgan paknapi, jo pat mājsaimniecībām ar diviem strādājošajiem nereti ir grūtības segt visus ikdienā nepieciešamos izdevumus. Tomēr situācija ienākumu jomā pamazām mainās, un, pat neraugoties uz to, ka šobrīd ekonomikā ir krīze, ir samērā liels iedzīvotāju īpatsvars, kuriem ir brīvie līdzekļi, ko ieguldīt.

Ekonomika, kas ielikta aploksnē © DIENA(3)

Ēnu ekonomika Latvijā pērn bija 23,9% no IKP un ir samazinājusies tikai par 0,3%, kas ir statistiski nenozīmīgi. Lielāko daļu pelēkās ekonomikas jeb 44% veido tieši aplokšņu algas. To vakar ikgadējā ēnu ekonomikas konferencē pavēstīja Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors un Ilgtspējīgā biznesa centra direktors, Ēnu ekonomikas indeksa veidotājs Arnis Sauka.

Ēnu ekonomikas īpatsvars pērn Latvijā samazinājās līdz 23,9%(1)

Ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā Latvijā samazinājās par 0,3 procentpunktiem un bija 23,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), trešdien ēnu ekonomikai Latvijā veltītā konferencē pavēstīja Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktors Arnis Sauka.