Ekonomikas sasilšana ir turpinājusi kausēt bezdarbnieku rindas, 2. ceturksnī bezdarba līmenim samazinoties līdz 8,9%. Tomēr tas joprojām nozīmē, ka darba meklējumos atrodas 86,6 tūkstoši iedzīvotāju.
Saskaņā ar otrdien publicētajiem darbaspēka apsekojuma datiem, situācija darba tirgū 2. ceturksnī turpināja uzlaboties. Progress nav straujš un visaptverošs, bet ir cerības, ka vēl atlikušo ledu izkausēs ekonomikas izaugsmes paātrinājums.
Jūlijā reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā samazinājies par 0,1 procentpunktu - līdz 7,1%, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) apkopotā informācija.
Jaunākā statistika apliecina lēnīgi pozitīvo tendenču darba tirgū turpināšanos. Respektīvi, bezdarbs ceturkšņa laikā saruka par 0,1 procentpunktu, sasniedzot 9,4%. Lai arī bezdarbs ir sarucis, tas joprojām ir augstākais Baltijas valstīs – Igaunijā bezdarba līmenis šajā laika periodā bija 5,6%, Lietuvā 8,1%.
Bezdarba līmenis ASV šā gada martā negaidīt samazinājies līdz 4,5%, salīdzinot ar 4,7% februārī, tādējādi reģistrēts zemākais līmenis kopš 2007.gada maija, liecina ASV Nodarbinātības ministrijas jaunākā informācija.
Bezdarbnieku pabalsta jauno pieprasījumu skaits ASV pagājušajā nedēļā samazinājies par 19 000, tādējādi reģistrēts zemākais līmenis kopš 1973.gada 31.marta, liecina valsts Nodarbinātības ministrijas apkopotie dati.
Latvijā 2016.gadā bija 95 300 bezdarbnieku, kas ir 9,6% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie darbaspēka apsekojuma rezultāti.
Kaut arī valsts ekonomika pagājušajā gadā izrādīja vēlmi atdzist, bezdarba līmenis Latvijā turpināja samazināties, sasniedzot jaunu zemāko punktu kopš iepriekšējās desmitgades beigām. Tiesa, gada nogalē pozitīvā tendence aprāvās, un decembrī salīdzinājumā ar novembri bezdarbs Latvijā uzrādīja samērā pamanāmu pieaugumu, palielinoties par 0,4 procentpunktiem līdz 8,4% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras dati. Lai arī daudziem var šķist, ka bezdarbnieku rindas kļuvušas krietni kuplākas, ja vien nenotiek kādi pēkšņi liela mēroga ārēja rakstura satricinājumi, šobrīd nav nekāda pamata domāt, ka darba ņēmējiem pozitīvās tendences varētu būt beigušās.
Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) informē, ka sadarbībā ar Latvijas pašvaldībām šī gada pirmajos desmit mēnešos pagaidu sabiedriskā darba programmā iesaistīti 10 548 bezdarbnieki, izveidojot 2936 darbvietas. Iniciatīva pēc būtības ir tā sauktās simtlatnieku programmas pēctece, un vienu cilvēku par 150 eiro mēnesī nodarbina ne ilgāk kā četrus mēnešus. Pēc gada uz pagaidu darbvietu var pretendēt atkal. Rīgā, kur bezdarba līmenis ir 4,9%, izveidotas 300 vietas, savukārt Rēzeknē, kur rādītājs sasniedz 15,2% un ir augstākais lielo pilsētu vidū, izveidotas 100 vietas, piektdien vēsta laikraksts Diena.
Rīgas domes Sociālo jautājumu komiteja otrdien atbalstīja 300 darba vietu izveidošanu algotiem pagaidu sabiedriskajiem darbiem galvaspilsētā 2017.gadā. Arī šogad Rīgā tika izveidotas 300 šādas darba vietas, portāls Diena.lv uzzināja Rīgas domē.
Latvijā bezdarba līmenis šā gada 31. oktobrī bija 7,9%, kas ir mazāk par vidējo rādītāju Eiropas Savienībā (8,6%), turklāt bezdarba līmeni Latvijā stipri paaugstina Latgales reģions, kurā bezdarba rādītājs ir trīs reizes augstāks nekā, piemēram, Pierīgas reģionā.
Lai cīnītos ar negodprātīgiem sezonālajiem darba devējiem, pagarinās periodu, kurā jābūt veiktām sociālajām iemaksām, lai iegūtu tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, paredz trešdien Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi likumā Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam.
