Atvainojos, labošos
Nez vai latvieši ir dusmīgāki un īgnāki par citām tautām, taču daudzas zemes apceļojušie nereti uzsver, ka mazāk smaidām, biežāk konfliktējam, nesarunājamies.
Dzīvnieki
Te ir manas mājas, un es esmu laimīga
Daina Dreifelde piedzima Kanādā un nekad nedomāja, ka reiz dzīvos brīvā Latvijā. Tagad jau gadsimta ceturksni Dainas Dreifeldes ģimenes stiprā pils ir viņas māja Bulduros. Mežs, svaigs gaiss, jūras tuvums, priedes labi sader ar pavisam netālu ik pa laikam aiztraucošā Jūrmalas vilciena dunu. Braucu rakstīt par Dainas un Andra suni un kaķi, bet sarunā ievijas arī Dainas dzīves stāsta fragmenti.
Azartiskais avantūrists derēs ne katram
Grīziņkalns saglabājis savu šarmu un apsūbējošo pievilcību. Meklējot kinoloģisko centru iskolu, iebraucam plašā pagalmā, kur gan skārdnieku darbnīca, gan noliktavas, gan automoto darbnīca, gan dažādi biroji. Spilgtajā saulē piemiegusi acis, mums ar roku māj Inga Lupančuka. Viņai blakus nesatricināmi cēli sēž amerikāņu pitbulterjeri Mango un Uma. Suņos jaušama vēlēšanās vētraini sveicināties.
Ješka nav bezdarbnieks, viņš strādā par jenotu
Rīgas zoodārzs pēc karantīnas atkal uzņem apmeklētājus. Ievērojot ierobežojošus noteikumus, mēs visi tiekam aicināti un gaidīti. Jau pirmās "atvērto durvju" dienas pierādīja, cik ļoti cilvēki noilgojušies pēc tikšanās ar mūsu lieliskajiem zvēriem.
Neizdibināmās Rūnas īpašais liktenis
Šis stāsts sākās pagājušajā vasarā, kad pie Bānuža ezera Mudītes un Jāņa Luksu vasaras mājā Zilaiskalns ieklīda novārgusi pelēka kaķene. Pēc aptuveni diviem mēnešiem viņai piedzima četri bērneļi. Ne bez pūlēm, bet Mudīte kaķēniem sameklēja labus saimniekus. Palika māmiņa ar nosacīto vārdu Minka. Ko nu? Rudens klāt un vasarniekiem jāpārceļas uz Rīgu, bet Minku līdzi ņemt nevar. Liktenis pats visu salika pa plauktiņiem.
Konsultē veterinārārsts: Svaigbarība zelta vērtē
Mājdzīvnieku īpašnieki mūsdienās savus suņus un kaķus galvenokārt baro ar komerciālo barību – dažādu firmu sauso barību un konserviem. Mēs to apguvām it kā nesen, bet pasaulē komerciālā barība tiek tirgota jau vairāk nekā septiņdesmit gadu. Lielākoties šī barība satur pārtikas piedevas – dažādas krāsvielas, konservantus, augu izcelsmes olbaltumvielas un citas vielas, kuru izcelsme nav izsekojama. Komerciālā barība ietaupa dzīvnieku īpašnieku laiku, un firmas it kā garantē dzīvnieka organismam nepieciešamo. Tieši šo iemeslu dēļ gatavā barība mūsu steidzīgajā laikā ieguvusi lielu popularitāti dzīvnieku īpašnieku vidū.
Vārnas zina, ko dara
Pašizolācijas laiks mani maz traucē, drīzāk ļauj apkārtnē saskatīt to, ko agrāk neesmu pamanījusi.
FOTO: Dzīvnieki meklē mājas
Kā katru nedēļu, publicējam fotoattēlus ar dzīvniekiem, kuri dažādu iemeslu dēļ nonākuši patversmē, bet ļoti gribētu atrast sev jaunas mājas un gādīgus saimniekus.
Sunim jābūt dvēseles radiniekam
Ar horeogrāfi un deju pedagoģi Baibu Šteinu, kura no 1958. gada ir TAD Zelta sietiņš mākslinieciskā vadītāja, esam labas paziņas kopš laika, kad Rīgas Kinostudijā strādājām par redaktorēm kinohronikas sektorā. No tiem laikiem Baibai nav zudusi ne enerģija un uzņēmība, ne darbaspējas, ne elegance un šarms. Baibas meitas Dace Adviljone un Anna Šteina izauga manā acu priekšā.
Konsultē veterinārārsts: Babezioze – draudīgāka ar katru gadu
Ar babeziozi saslimušo suņu skaits Latvijā pieaug ar katru gadu. Babezioze (agrākais nosaukums – piroplazmoze) ir vienšūņu parazītu izraisīta slimība, ko pārnēsā meža ērces. Kā dzīvnieks var saslimt? Parasti babēzijas dzīvnieka organismā ar savām siekalām ievada ērce, kas babēzijas pārnēsā, bet ir aprakstīti arī gadījumi, kad invāzija notiek tieša kontakta ceļā – caur slima suņa kodumu.
FOTO: Četrkājainie draugi meklē gādīgus saimniekus
Kā katru nedēļu, publicējam fotoattēlus ar dzīvniekiem, kuri dažādu iemeslu dēļ nonākuši patversmē, bet ļoti gribētu atrast sev jaunas, pastāvīgas mājas un gādīgus saimniekus.
Ar kurmjiem noslēdzis stingru līgumu
Pavasarī zeme sāk kustēties. Par to pārliecinos, pastaigājoties pa Biķernieku mežu. Pat zem lepnākajām priedēm augsnes virskārta čupiņās uzrakta kā pludmalēs, kur bērni smiltīs spēlējas. Šo redzot, mana draudzene Edīte izsūdz grēkus: "Pirms vairākiem gadiem savos laukos, nolīdzinājusi un sakopusi mauriņu, sēdēju, dzēru kafiju un priecājos par jauko skatu. Pēkšņi zeme sāka cilāties. Es ķēru līdzās esošo lāpstu un metu! Precīzs trāpījums – izcēlu no zemes beigtu racēju. Vīrs ar mani nedēļu nerunāja, bet es taču negribēju nogalināt, tikai pabaidīt!"