Harkivas apgabalā, kuru sevišķi smagi skārušas Krievijas īstenotās apšaudes, ceturtdien tika izsludināta ģimeņu ar bērniem piespiedu evakuācija no 47 ciemiem Krievijas robežas tuvumā.
Pēdējās desmitgadēs lielākie un postošākie plūdi radījuši plašus postījumus Krievijā un Kazahstānā, liekot no dzīvesvietām evakuēt vairāk nekā 110 tūkstošus cilvēku un izraisot protestus pret vietējo varasiestāžu pasīvo rīcību.
Krievijas karaspēkam trešdien ar artilēriju apšaudot Harkivas apgabalu, tika nogalināti vismaz trīs civiliedzīvotāji, savukārt Krievijas raķešu uzbrukumos Odesas pilsētai gājuši bojā vismaz četri un ievainoti 14 civiliedzīvotāji, paziņoja Ukrainas varas iestādes.
Krievijas diktators Vladimirs Putins grib Harkivu nobombardēt līdz ar zemi, otrdien brīdināja Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka, mudinot starptautisko sabiedrību aktivizēt centienus, lai nodrošinātu Ukrainai pretgaisa aizsardzības līdzekļus.
Krievija lūgusi Kazahstānu sagatavot tai 100 000 tonnu benzīna gadījumā, ja Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumu un piegādes traucējumu dēļ Krievijā rastos deficīts, atsaucoties uz trim avotiem nozarē, vēstīja ziņu aģentūra Reuters.
Krievija neatgriezīsies Rietumos, tā turpinās būt agresorsvalsts, uzsvēris Eiropas Parlamenta (EP) deputāts un EP priekšsēdētāja vietnieks Roberts Zīle (NA).
Krievijai var būt militārs pārākums pār individuālām NATO dalībvalstīm, bet neviena valsts nespēj mest militāru izaicinājumu visai NATO aliansei, intervijā aģentūrai LETA pauda Rīgas ostā piestājušās Spānijas fregates "Almirante Juan de Borbón" admirālis un NATO pirmās pastāvīgās jūras spēku grupas (SNMG-1) komandieris Hoakins Ruiss.
Urālos, Volgas apkvatorijā un Sibīrijas rietumos applūdušas vairāk nekā 10 400 dzīvojamās mājas un ārkārtas situāciju dienesti evakuē cilvēkus, kurus apdraud ūdens līmeņa celšanās upēs, pirmdien paziņoja Krievijas Ārkārtas situāciju ministrija.