Māris Zanders

Zanders: Parunāsim par ekonomiku

Latvijā ir nelāgs niķis: žēloties par jaunu ideju trūkumu politikā, bet vienlaikus ārkārtīgi skeptiski izturēties pret jaunām iniciatīvām, meklējot to pieteicēju slēptos, īstos nolūkus un a apriori pieņemot, ka labi tie nevar būt. Ar šo reakciju, šķiet, saskāries ekspremjers Repše un viņa domubiedri, paziņojot par jaunu organizāciju (kas vēlāk pārtaptu, iespējams, partijā). Ņemot vērā, ka iniciatīvas grupu veido cilvēki ar krāšņu un raibu pagātni, īdzīgo attieksmi var saprast, tomēr ir vērts grupas pirmos publiskos vēstījumus pavērtēt mierīgi un pragmatiski.

6. marts, 2012, 6:48

Sniegam kūstot, atklājas visādas nejaucības

Ņemot vērā, ka lielai sabiedrības daļai gadu gaitā ir izstrādājusies veselīga imunitāte pret publiskiem politiķu un amatpersonu izteikumiem, pagāja zināms laiks, kamēr noskaidrojās, ka dažkārt šie izteikumi tomēr jāuztver nopietni. Piemēram, ja runa ir par mantiskā stāvokļa sākumdeklarēšanu.

5. marts, 2012, 8:57

Zanders: Nu nav miera...

Informatīvā telpa latviešu valodā tematiski ir atguvusies pēc referenduma perioda spriedzes, taču par paralēlo mediju vidi krievu valodā diemžēl to nevar teikt. Arvien rodas iespēja sasprindzināt fantāziju un atrast ko pazelēt. Spilgts piemērs - sevi par objektīvu uzskatošais laikraksts Telegraf, kas šonedēļ pamanījās apspriest tēmu, kāpēc daļa balsstiesīgo tomēr uz referendumu neaizgāja un vai tikai šie neaizgājušie nav krievu valodas statusa paaugstināšanu atbalstošie LR pilsoņi. Par tādiem izdevumiem kā Vesti segodņa un Čas laikam jau lieki ko teikt...

1. marts, 2012, 7:07

Zanders: Tāds jocīgs kapitālisms...

Nav šaubu, ka kaislības ap valodas referendumu nav mazinājušas citus būtiskus jautājumus, piemēram, ar ekonomiku saistītos. Nekur nav pazuduši jautājumi par to, kādā krīzes attīstības posmā atrodamies (vai tiešām kārpāmies ārā no bedres?) un ko darīt, lai sasniegto noturētu. Un joprojām populārs ir apgalvojums, ka tie būs uzņēmēji, kas izvedīs valsti no krīzes.

28. februāris, 2012, 7:12

Zanders: Sākas Lielais gavēnis. Liekas, arī idejiskais

Publiskajā telpā vārds «integrācija» sāka sacensties ar vārdiem «konsolidācija» un «strukturālās reformas» - gan no lietošanas biežuma, gan izplūdušā satura viedokļa. Un, lai cik bieži tas tika lietots, nepameta sajūta, ka tā patiesā jēga, vēstījums cittautiešiem bija gaužām vienkāršs - «vairāk gan tā nedariet...» -, un viss. Kur, kā «integrēt»? Un kurš teica, ka paši «integrējamie» to vēlas?

27. februāris, 2012, 7:21

Zanders: Mūsu Jeruzaleme

Amerikāņu psihiatru aprindu jociņš: ja jūs runājat ar Dievu, tā ir lūgšana; ja Dievs runā ar jums, tā jau ir diagnoze... Tehnoloģiju žurnāla Wired interneta versijā šomēnes parādījās publikācija, kas veltīta t. s. Jeruzalemes sindromam. Respektīvi, situācijai, kad kristieša īpašais saviļņojums, nonākot šajā pilsētā, uzplaukst jau neveselīgākos ziedos - cilvēks pasludina sevi par kādu no Bībeles personāžiem vai pat mesiju.

27. februāris, 2012, 7:08

Zanders: Cienījamie Latvijas krievi

Tiem cilvēkiem, kuri ir pārliecināti, ka Latvijā krievu valodai netiek ierādīta pienācīga vieta, ieteiktu izlasīt Krievijas lingvista profesora Maksima Kronhauza grāmatu Krievu valoda uz nervu sabrukuma robežas (Russkij jazik na graņi ņervnogo sriva). Pārsimt lappusēs autors apkopojis piemērus no visdažādākajām valodas lietošanas vidēm un, kā jau liecina darba nosaukums, secina, ka ar lielo un vareno krievu valodu notiek kas jocīgs un nelāgs.

23. februāris, 2012, 6:58

Zanders: Vēsture un sapratne

Cittautiešus pārstāvošie politiķi un mediji bieži pārmet latviešiem, ka mēs tagadnes vērtējumos pārāk piesaucam pagātni, atsaucamies uz pusgadsimtu un vairāk seniem notikumiem. Bet varbūt ir tieši otrādi, un Latvijā dzīvojošiem citu nacionalitāšu cilvēkiem būtu noderīgi vispusīgāk veidot savu kolektīvo atmiņu? Turklāt tad varbūt tiktu uztaustītas kopīgas, līdzīgi izjūtamas tēmas?

21. februāris, 2012, 6:49

Zanders: Ar juridisko statusu par maz

Jau pierastajā vārdu savienojumā «dzīve pēc 18. februāra» saturiski uzsvars tiek likts uz nepieciešamību kvalitatīvi labāk veidot latviešu un cittautiešu attiecības. Neiebilstot pret šo tēzi, liekas tomēr būtiski atgādināt, ka referendumam kā samilzušo problēmu indikācijai, lūzuma punktam vajadzētu aktualizēt arī citus jautājumus.

16. februāris, 2012, 7:01

Zanders: Nemaldināt sevi

Paralēli aicinājumiem būt pilsoniski apzinīgiem un doties uz referendumu skan arī atzinumi par nepieciešamību strādāt pie sabiedriskā izlīguma, labās gribas manifesta, izkāpt no ierakumiem utt. Tas viss ir pareizi, tikai jārēķinās, ka šādi kompromisa meklējumi nedod rezultātu gada, divu, pat piecu laikā.

14. februāris, 2012, 7:00

Zanders: Paralēlās Latvijas

Padomju varas pilnbrieda periodā visai izplatīts bija šāds sabiedrības un valsts attiecības raksturojošs izteiciens: «Jūs izliekaties, ka mums maksājat, mēs izliekamies, ka strādājam.» Šī sadzīviskā atmiņa nāk prātā, redzot, cik rūpju māktiem vaibstiem amatpersonas izsakās par to vai citu problēmu un cik akurāti šo gaisa tricināšanu atspoguļo mediji un laikam taču uztver daļa sabiedrības.

13. februāris, 2012, 7:10

Zanders: Meklējot argumentus

Pēdējās nedēļās kontekstā ar gaidāmo tautas nobalsošanu bieži dzirdami vērtējumi «pēc 18. februāra jau nekas nemainīsies», «jādomā, ko darīt pēc 18. februāra» utt. Intensitāte, ar kādu šādi saturiski pareizie secinājumi tiek pausti, gan nozīmē arī to, ka amatpersonām patiesībā nav skaidrs, tieši ko tad darīs, kā tad latviešu un cittautiešu attiecības uzlabos.

7. februāris, 2012, 6:56

Šodien

Māris Zanders