Māris Zanders

Prioritāte - darbs

Banāla patiesība - ir darbs, ir zināma paļāvība uz savu nākotni. Cilvēks, kuram ir darbs, var kaut ko tērēt, maksāt nodokļus, tātad ir noderīgs valstij. No šī viedokļa bezdarba mazināšanai, jaunu darba vietu radīšanai vajadzētu būt politiķu prioritāšu galvgalī. Atskatoties uz priekšvēlēšanu diskusijās dzirdēto, lasīto, jāsecina, ka, lai gan tēma tika pieminēta bieži, ar konkrētu priekšlikumu pārbagātību partijas mūs neaplaimoja.

20. septembris, 2011, 8:20

19.septembris, otrā diena

Kad priekšvēlēšanu periodā politiķiem taujā par iespējamiem sadarbības partneriem jaunajā parlamentā un valdībā, ierasti dzirdēt piesardzīgu atbildi, ka viss esot atkarīgs no tā, kādus cilvēkus no konkrētās listes ievēlēs. Lai gan kā arguments politiķu mutēs tas izklausās un lielā mērā arī ir izvairīgums, nenoliedzami personāliju jautājums ir ļoti būtisks.

19. septembris, 2011, 7:31

Dubultmorāle

Saskaņas centra (SC) līdera Ušakova skaidrojums, kāpēc viņš 9. maijā dotos pie t. s. Uzvara pieminekļa arī premjera statusā, ir saprotams. Ja cilvēkam piederīgie krituši, cīnoties pret nacistiem, kādēļ lai viņš atteiktos no viņu piemiņas godināšanas? Tas pat ir cienījami, ka Ušakovs savu kā cilvēka, personības rīcību nevēlas pakļaut politiskajām interesēm.

15. septembris, 2011, 6:52

Neizbēgamā vilšanās?

Vēlēšanas tuvojas, un jo biežāk cilvēku sarunās dzirdētajam atzinumam, ka nav skaidrs, par ko balsot (apmērām 33% no DnB Nord Latvijas barometra aptaujātajiem), paralēli izskan arī prognoze, ka nekas jau nemainīsies arī pēc šīm vēlēšanām (29% aptaujāto). Izklausās bēdīgi, tomēr vajadzētu mēģināt paķidāt, ko mēs saprotam ar «nekas nemainīsies». Kas ir šis «nekas»? Kam tad vajadzētu mainīties?

14. septembris, 2011, 7:02

Pareizi, bet...

Priekšvēlēšanu periodā politiķu runas dalāmas divos blokos. Pirmais: blēņas (jau notiekošo procesu pieteikšana par jaunām, savām idejām, piedēvēšana konkurentiem negantības, neizpildāmu lietu solīšana utt.). Otrais: kopumā adekvātu ideju pieteikšana, aizmirstot (?) pieminēt šķēršļus ideju īstenošanai. Caurskatot pēdējās nedēļas laikā dzirdēto/lasīto, jāatzīmē šādas puspatiesības (tādu ir vairāk):

13. septembris, 2011, 8:16

Pašiznīcināšanās

Daži bieži dzirdēti izteikumi. «Kur divi latvieši, tur trīs partijas», «Kamēr latvieši plūcas savā starpā, tikmēr...». «Ņemot vērā situācijas (demogrāfiskās, ekonomiskās) nopietnību, nepieciešama spēku koncentrācija». Un ko mēs redzam (darām)? Tieši pretējo.

12. septembris, 2011, 6:47

Muldēšana

Saeima pieņēmusi grozījumus Krimināllikumā, kas paredz bargākus sodus par pārkāpumiem politisko partiju finansēšanā. Vajadzētu arī reālus sodus par vēlētāju maldināšanu. Ja var piemērot sodu par nepiedienīgu uzvedību sabiedriskā vietā, ja var sodīt par nepatiesu reklāmu, par naudas izkrāpšanu, ar ko cilvēka mānīšana, solot neīstenojamas lietas un izkrāpjot balsis, ir mazāk kaitīga? Labi, tādus laikus, šķiet, nepiedzīvosim, jo politiķi arvien varēs pretargumentēt, ka ekonomiskā situācija 21.

9. septembris, 2011, 6:53

Nesēdēt uz oglēm

Bieži dzirdēta tēze: ir jādomā par nākotni, nedrīkst kavēties vēsturē. Ja nerunājam par situāciju, kad vēstures jautājumus savās specifiskās interesēs izmanto politiķi, ja runājam par cilvēka, kurš necīnās par vēlētāju uzmanību, attieksmi, tad, manuprāt, šī it kā pretruna starp centieniem tikt skaidrībā par pagātni un centieniem veidot nākotni ir mākslīgi konstruēta.

6. septembris, 2011, 7:03

Vārdu spēles

Grūti sagaidīt racionālu labākā risinājuma meklēšanu no priekšvēlēšanu diskusijām, visās demokrātijās tām raksturīga noteikta deva vienkāršošanas, demagoģijas utt. Tādēļ publiskajā telpā notiekošo varētu uztvert ar mierīgu ironiju, tomēr dažas bieži izskanošas tēzes liekas bīstami optimistiskas.

2. septembris, 2011, 6:40

Gatavs nezināmajam

Dīvaini, bet gadās... Vienotības avīzes septembra numurā lasāma priekšvēlēšanu materiālam netipiski saturīga diskusija par izglītību. Pamatojot tēzi, ka jaunajiem cilvēkiem ir ne tik daudz jākaļ galvā fakti, kas strauji noveco, cik jāiemācās strādāt ar informāciju un saskatīt kopsakarības, sarunas dalībnieki min šādu prognozi: britu valdības pētījums liecina, ka 60% profesiju, kurās strādās cilvēki, kas pašreiz mācās skolā, nav vēl, ja tā var teikt, izgudrotas.

30. augusts, 2011, 6:34

Pelnu kaisīšana

Diskusijās par to, cik stingri Latvijai jāievēro pašas noteiktais eiro ieviešanas grafiks, cik stabila vispār ir eirozona, laiku pa laikam uzplaiksnī īpatnējs eiroskepticisma atvasinājums, kuru varētu formulēt apmēram tā: mazos spēlētājus tāpat tur (Eiropā) īpaši nopietni neņem, tādēļ labāk turēties nomaļus (skat., piemēram, Jāņa Urbanoviča izteikumus šonedēļ). Šķiet, šādā uzstādījumā mūsu pašu amatpersonu enerģijas un prasmju trūkums tiek piesegts ar vaimanām par mazo dalībvalstu ignorēšanu.

26. augusts, 2011, 6:50

Šodien

Māris Zanders